Secinājumi
Nepilngadīgo noziedzīgie nodarījumi ir aktuāla problēma ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās, un nav mūsu spēkos nepilngadīgo noziedzīgos nodarījumus izjust pilnībā. Mēs varam vienīgi darīt visu, lai nepilngadīgo noziedzīgos nodarījumus iespējami samazinātu līdz minimumam. Nepilngadīgo vide un to izturēšanās operatīvajā darbā atpoguļojas negatīvi, jo viņi apzinās, ka viņiem netiks nodarīts pāri, kā arī netiks pielietots spēks par pastrādāto noziegumu. Bieži vien nepilngadīgā persona, kura pieķerta nozieguma vietā un nogādāta uz policijas iestādi pretojas izrādot savu nepatiku pret iestādes darbinieku. Nolūkā iegūt noderīgu informāciju no nepilngadīgā jaunieša tiek izskaidrots, kādas sanckcijas par to draud, taču viņu tas neuztrauc un viņš nestāsta līdz ar ko tas apgrūtina tālāku operatīvo darbinieku darbu. Nereti gadījumos, lai paglābtu sevi no „problēmām” nepilngadīgais pusaudzis sāk melot, pastāstot informāciju par kādu personu, kas iespējams ir jaunāka un no kuras viņš nebaidas, par to, ka, piemēram, iegādājies narkotisku vielu. Nepilngadīgais pusaudzis biežāk uzturas ar sava vecuma personām un nevēlas kontaktēties ar pieaugušiem viņiem nezināmām personām. Šie pusaudži ir daudz uzmanīgaki un piesardzīgāki par pieaugušajiem, jo noziegumi tiek veikti pārsvarā grupās. Pārsvarā narkotiskas vielas pārdod tikai personām kuras pazīst, zādzības veic vietās, kuras ir zināmas. Noziedzības novēršana mūsdienu pasaulē ir viena no valsts krimināltiesību politikas prioritātēm. Izšķiroša nozīme ir izvēlētajām metodēm darbam ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. Svarīgi, lai izvēlētais soda veids veiktu audzinoša rakstura funkciju, diemžēl mūsu likumdevējs ir izšķīries par labu padomju laiku metodikai, kad pirksta kratīšana un ievietošana “kolonijās” bija vienīgie līdzekļi darbam ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem.
…
