Procesora un atmiņas darbības pamatprincipi
Procesors un operatīvā atmiņa ir galvenās datora sastāvdaļas. Visa manipulācija ar datiem notiek procesorā. Procesors spēj strādāt tikai ar tiem datiem, kas atrodas atmiņā. Pārējās iekārtas ( video, pele, diski, printeri, tastatūra ) saņem datus no operatīvās atmiņas un nosūta datus uz operatīvo atmiņu, protams, procesora virsvadībā.
Katrā procesorā ir iebūvēts kvarca pulkstenis, kas sinhronizē procesora darbu. Šī pulksteņa darbības ātrums nosaka procesora takts ātrumu. Pulksteņa ātrums tiek mērīts megahercos, 1 MHz ir miljons tikšķu sekundē. Jo ātrāk tikšķ pulkstenis, jo ātrāk tiek izpildīta programma.
Datu apmaiņa starp procesoru un atmiņu notiek ar datu maģistrāles palīdzību. Datu maģistrāle atrodas uz pamatplates, un tai ir noteikts izmērs bitos. Vienā apmaiņas ciklā mēs varam pārsūtīt tik lielu datu daudzumu, kāds ir maģistrāles izmērs. Ja nepieciešams nosūtīt vairāk, datu pārsūtīšana jāveic ar vairākiem piegājieniem. Ar datu maģistrāles palīdzību datora sastāvdaļas savstarpēji apmainās ar datiem. Principā datu maģistrāle ir celiņi uz elektroniskās plates vai vienkārši daudz paralēlu vadu. Uz maģistrāles ir spraudnes ( Slot ), kur iespraust procesoru, atmiņu, kontrolierus un citas datora paplašināšanas kartes. Daži datu maģistrāles celiņi tiek izmantoti, lai norādītu, kurai iekārtai paredzēti dati, citi izmantoti pašiem datiem. Lai procesors varētu ierakstīt atmiņā datus, daži celiņi jāizmanto arī datu adreses norādīšanai.…
