Ontoloģija (gr.val. ontos – būtiskais, logos – vārds, mācība) – mācība par būtisko, par Esamību
Eksistence
Zinātnes nozare, kas nodarbojas ar esamības pētīšanu. Eksistence ir pilnības atribūts. Esamība ir faktisko esamību jeb eksistenci šķir no iedomājamās esamības jeb subsistences. Ideālistiskie filozofi sliecas uzskatīt, ka esamībai ir ne tikai dažādi veidi, bet arī dažādas pakāpes. Kvains pauž viedokli, ka formālās loģikas sistēmā „Būt nozīmē būt par mainīga lieluma vērtību”, proti, būt jeb eksistēt vienmēr nozīmē būt apveltītam ar kādu īpašību jeb pazīmi.
Eksistence nav īpašība
Vecpuisi varam definēt kā neprecētu vīrieti. Būt neprecētam – tā ir vecpuiša būtiska īpašība. Izteikums „vecpuiši eksistē” vecpuišiem nepiešķir nekādu papildu īpašību. Eksistence nav pielīdzināma īpašībai „būt neprecētam” – pirms tu vari būt precēts vai neprecēts, tev jāeksistē, savukārt vecpuiša jēdziens ir un paliek, kāds bijis, neatkarīgi no tā, vai kāds vecpuisis patiešām pastāv.
Ja līdzīgi domājam par ontoloģisko argumentu, redzam, kādu kļūdu pieļāvuši tā veidotāji. Viņuprāt, Dieva esamība ir vēl viena viņam vai viņai piemītoša īpašība līdztekus viszināšanai vai visvarenībai. Bet Dievs nevar būt viszinošs vai visvarens, ja neeksistē. Tātad, definējot Dievu, mēs jau pieņemam, ka viņš vai viņa eksistē. Ja iekļaujam eksistenci ideālas būtnes būtisko īpašību sarakstā, mēs pieļaujam kļūdu, jo eksistenci klasificējam kā īpašību, nevis kā priekšnoteikumu tam, lai kaut kas vispār varētu būt apveltīts ar kādām īpašībām.…
