Onarē de Balzaks dzimis 1799. gada 20. maijā Tūrā. Onarē bērnība aizritēja ārpus vecāku mājām. Viņš dzīvoja pie aukles – zīdītājas, vienkāršas Turēnas zemnieces. Kad Onarē sasniedza četru gadu vecumu, viņu nodeva Legē pansionātā. Vienpadsmit gadus, jaukos bērnības un zēna gadus, ar nelieliem pārtraukumiem Balzaks pavadīja aiz dažādu pansionātu un internātu drūmajām sienām. Vissmagākie viņam ir septiņi mūku oratoriāņu vadītajā Vandomas koledžā – internātā pavadītie gadi. Divsimt audzēkņiem bez ierunām bija jāpakļaujās bargajiem klostera likumiem, bet par katru mazāko pārkāpumu sodīja ar pērienu vai ieslodzījumu tumšā, drēgnā karcerī. Balzaku uzskatīja par īgnu un nevīžīgu skolnieku.
Šajos mokpilnajos bērna vientulības gados Balzaks iepazinās ar grāmatu pasauli. Viņš lasija visu, kas koledžas bibliotēkā gadījās. Viņš mēģināja pats rakstīt, bet tas izsauca tikai smieklus biedros, kuri viņam piešķira ironisku iesauku „dzejnieks”.
Balzaka tēvs gribēja, lai viņa dēls kļūtu par cienijamu notāru vai slavenu advokātu. Pēc viņa vēlēšanās Onarē 1816. gadā iestājās Jurispudences skolā un tanī pašaā laikā strādā par rakstvedi advokāta Gijonē – Mervila kantorī.
…