Onorē Balzaks bija ievērojams franču reālisma pārstāvis. Viņš ir darbojies literatūrā jau kopš 1820. gada, taču tikai 1831. gadā, kad iznāk romāns „Šagrēnāda”, rakstnieks iegūst ievērību. Šim darbam Balzaks devis īpatnēju grafisku epigrāfu- melnu, viļņainu līniju, kas attēlo cilvēka dzīves līkločus. Epigrāfs ņemts no XVIII gadsimta angļu rakstnieka L. Sterna romāna „Džentelmeņa Tristrama Šendi dzīve un uzskati”. Viens no Sterna romāna varoņiem- kaprālis Trims, izsakot savus spriedumus par dzīvi, ar spieķa galu zīmē tieši tādu viļņainu līniju, tikai statenisku.
Tēlojot jauna dzejnieka likteni, Balzaks parāda buržuāziskās dzīves iracionalitāti, kaislību rotaļās saskata dīvainību un nežēlību, aiz ikdienības slēptus šausmīgā un traģiskā elementus, Balzaka fantastika ir dziļi reālistiska.
Romānā spēcīgi izpaužas reālisma pazīmes. Tajā pieaug tēlu individualizācija un samazinās to idealizācija, Balzaka tēli netiek izskaistināti un idealizēti, viņš tos atveido tādus, kādi tie ir patiesībā, ar visiem cilvēcīgajiem trūkumiem un aizspriedumiem. Darbā galvenā nozīme tiek pievērsta buržuāzijai un tautai, tiek apskatītas to savstarpējās attiecības un raksturīgās iezīmes, parastās tautas mūžīgā tiekšanās pēc bagātības un augstāka stāvokļa sabiedrībā, buržuāzijas iedomība un pārākuma apziņa pār citiem.
Onorē Balzaks savā darbā izsaka ļoti daudz filozofisku domu par dzīves jēgu un to, kas tajā patiešām varētu būt svarīgs.
…
