Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:348429
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.12.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Antīkās olimpiskās spēles    4
2.  Mūsdienu olimpiskās spēles    6
2.1.  Olimpiskā kustība    6
2.2.  Starptautiskā olimpiskā komiteja    7
2.3.  Olimpiādes spēles    8
2.4.  Ziemas olimpiskās spēles    9
3.  Olimpiskie simboli    10
4.  Latvija olimpiskajā kustībā    13
Darba fragmentsAizvērt

Olimpiskā kustība Latvijas tautai jau kopš 20. gs. sākuma ir kā uzticams ceļabiedrs, kura klātbūtne ir veidojusi un stiprinājusi mūsu garu, padarot to cildenāku.
Olimpiskās spēles aicina kopā pasaules labākos atlētus. Atlēti pulcējas ik pēc četriem gadiem, apliecinot cieņu cilvēku augsti tikumiskajiem un morālajiem principiem – apmēram tik daudz informācijas mēs zinām katrs, bet man gribējās uzzināt ko vairāk par mūsu mazās Latvijas panākumiem tik lielā un grandiozā pasākumā kā Olimpiskās spēles. Bet lai saprastu Olimpisko spēļu varenību un greznību ir jāpameklē arī informācijas par Olimpisko spēļu vēsturi, to rašanos, attīstību un par cilvēkiem, kas ir darījuši visu, lai šīs spēles rastos un pastāvētu vēl tagad.
Olimpisko spēļu dzimtene ir senā Grieķija, kurā sacensības bija reliģisko svētku sastāvdaļa. Spēles notika vairākās Grieķijas vietās – Pītijā, Nemejā u.c. Plašākās par godu Olimpa dievam Zevam rīkoja Svētajā ielejā Olimpijā. Olimpiskās spēles notika ik pēc četriem gadiem. Šo ciklu dēvēja par olimpiādi, un grieķi to izmantoja laika skaitīšanai.
Daudzas grieķu leģendas vēsta par olimpisko spēļu izcelšanos. Reliģiskus sarīkojumus par godu Zevam rīkoja jau ilgi pirms mums zināmajām olimpiskajām spēlēm. Diemžēl vēsturiskās liecības par tām nav saglabājušās. Viena leģenda vēsta, ka pirmās olimpiskās spēles sarīkojis Zevs, lai svinētu sava tēva Kronosa pieveikšanu cīņā ar virskundzību. Cita leģenda stāsta, ka spēles ir ierosinājis herkuless pēs Elisas karaļa Augija sakaušanas. Priekā par uzvaru viņš esot sarīkojis skriešanas sacensības. 600 pēdu garo skriešanas distanci ar savām pēdām esot nomērījis pats Herakls, - tā radās Senajā Grieķijā populārā garuma mērvienība stadija (192,27 m). No šā vārda vēlāk atvasinājās sacensību norises vietas nosaukums – stadions.
Olimpiskā stadiona laukumu ieskāva četri slīpi paaugstinājumi. Ziemeļu pusē to veidoja kalna nogāze, bet trīs pārējie paaugstinājumi tika izveidoti mākslīgi. Zālainajās nogāzēs bija vieta 40 000 skatītāju. Sporta laukuma garums bija viena stadija . Bez stadiona Olimpijā bija arī reliģiskie tempļi, īpašas būves treniņiem un rehabilitācijai. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties