Olimpiskās spēles - tiekšanās pēc miera un dvēseles harmonijas - kā Senajā Grieķijā, tā mūsdienās

Olimpiskās spēles ir viens no grandiozākajiem masu pasākumiem pasaulē. Tas ir apbrīnojami, kā kaut kas tāds ir spējis „atceļot” līdz pat mūsdienām. Tā nav vienkārši fiziskās sacensības starp sportistiem, tā ir kultūra ar savu ideoloģiju, kas pamatos vēl aizvien ir tāda pati kā grieķiem - lai valda miers, harmonija un draudzība. Tāda ir šo svētku morāle - mazināt ļaunumu šajā pasaulē un ienest vairāk labestības. Strādājot sliktus darbus, karojot viens ar otru, cilvēki paši sevi iznīcina. Tad vismaz kaut nedaudz labā mums atnes Olimpiskās spēles.
Ikviens cilvēks zina, kas ir Olimpiskās spēles un to, ka aizsākumi ir meklējami Senajā Grieķijā. Tām ir tūkstoš gadu gara vēsture. Pastāv ne mazums leģendu par olimpisko spēļu dibināšanu. Populārākā un oficiāli atzītā versija saistītas ar valdnieka Pelopsa vārdu, kurš bija iemīlējies Pīsas valdnieka Oinomaja meitā Hipodāmijā. Oinomajs bija saņēmis pareģojumu, ka viņu nogalinās paša znots, tāpēc viņš ir izdomāja veidu, kā tikt vaļā no meitas līgavaiņiem. Visus meitas preciniekus valdnieks aicināja uz ratu braukšanas sacensībām, vienojoties, ka nogalinās pretendentu, ja panāks to. Tā kā Oinomajam bija dievišķi zirgi un ieroči un ieroči, ko viņam bija dāvinājis pats kara dievs Arajs, viņš vienmēr uzvarēja sacensības un nogalināja nelaimīgos līgavaiņus. Tad Pīsā ieradās Pelops. Tomēr šoreiz Hipodāmija iemīlējās Pelopā un pierunāja valdnieka kalpu Mirtilu palīdzēt savam izredzētajam. Tas nenostiprināja rata riteņus, tāpēc sacīkšu laikā Oinomajs gāja bojā.…