Antīkā kultūra ir devusi nenovērtējamu ieguldījumu dažādu mākslas veidu attīstībā, kas palīdzēja mūsdienu sabiedrībai izveidot priekšstatu par antīkās pasaules cilvēka vērtībām, uzskatiem, mākslas izpratni un dzīves veidu. Daudzas dzīves jomas bija savstarpēji saistītas;no atsevišķiem gabaliņiem varēja salikt vienotu mozaīku, tādēļ svarīgi bija šos gabaliņus vispirms sameklēt. Ar šo es gribēju pateikt, ka svarīgi ir izvērtēt visus iespējamos faktorus nevis raudzīties no viena redzes leņķa.
No antīkās pasaules man nozīmīgāka liekas nevis Senā Roma, bet gan Grieķija, jo šī kultūra balstījās uz morālām vērtībām un cilvēka iekšējās pasaules izkopšanu. Tā pasaulei ir devusi lieliskus tēlniecības un arhitektūras paraugus, kas daļēji ir saglabājušies līdz mūsdienām un palīdz restaurēt daudzus vēsturiskus notikumus. Neaizmirstams kultūrvēsturisks notikums ir olimpisko spēļu iedibināšana, ko datē ar 776.g.p.m.ē. Šī tradīcija bija neatņemama grieķu dzīves sastāvdaļa, kas palīdzēja viņiem attīstīties ne tikai garīgi, bet arī fiziski.
Referāta tēmu izvēlējos personīgās intereses vadīta, lai iegūtu plašāku ieskatu šajā Senās Grieķijas pastāvēšanas posmā.
Olimpisko spēļu būtība gadu gaitā ir mainījusies, tomēr tās kodols – cēlā miera un vienotības ideja nav zudusi līdz pat mūsdienām. Tas pastiprināja vēlmi salīdzināt mūsdienu un olimpisko spēļu pirmsākumus. Lai samazinātu darba apjomu, izvēlējos aprakstīt tikai olimpisko spēļu pirmsākumus, neskarot mūsdienas. Šīs tēmas ietvaros, centos aprakstīt gan šo savdabīgo sacensību radīšanas iemeslu, spēļu norisi, interesantus - varbūt iepriekš nedzirdētus faktus un oplimpisko spēļu norietu.
Nevēlējos tēmu sašaurināt līdz noteiktam standartam, bet centos ietver visus aspektus, kas varētu būt noderīgi kopsavilkuma izveidei, lai iegūtu personīgo viedokli šajā jautājumā.
Ja runājam par literatūras avotiem, tos savācu vairākās, savstarpēji nesaistītās vietās, turklāt izmantotie materiāli ir dažāda vecuma, kas palīdz ieraudzīt vairāku paaudžu autoru viedokļus un intereses. Katrs izmantotais materiāls ir paredzēts dažādiem mērķiem.
Iztirzājumā es sniegšu faktu pārstāstu, ko pastarpināšu ar savām atziņām. Mans mērķis ir uzsvērt tikai tos elementus, kas ir neiztrūkstoša sastāvdaļa senajās olimpiskajās spēlēs.
Olimpiskās spēles attīstīja trīs galvenos virzienus – sportu, tēlniecību un visu veidu oratoru mākslas. Tāpēc neviens vairs nebrīnās, ka šos grandiozos sporta svētkus mūsu eras 1896. gadā Pjērs de Kubertēns atjaunoja, lai gan tās parādījās jaunā veidolā, miera un vienotības motīvs caurvija visu spēļu gaitu. Mūsdienās atšķirībā no sendienām sakrālā nozīme olimpiskajās spēlēs ir pilnībā izzudusi.
Olimpisko spēļu rašanos mūsdienās zinātnieki un vēsturnieki cenšas izskaidrot dažādi, bet ir arī dažas kopīgas versijas, kam ņemti par pamatu seno grieķu mīti.
‘’Saskaņā ar vienu teiku, Olimpijā pie Alfeja upes krastiem Zevs cīnījās ar savu tēvu Kronu par varu pasaulē, un pēc savas uzvaras, kas deva viņam pasaules valdnieka godu, Zevs šajā vietā nodibināja sporta sacensības. Pēc citas leģendas, spēles dibināja dievišķie zemes dēli - Kurēti, kas sargāja Zevu , kamēr viņš bija vēl mazs. Vēl kāda cita leģenda apgalvoja, ka spēles Olimpijā dibinājis Hērakls pēc tam, kad viņš uzvarēja Elīdas valdnieku Augeju, kurš savā laikā bija atteicies samaksāt viņam par savu milzīgo staļļu iztīrīšanu. Taču populārākā un oficiāli atzītā versija olimpisko spēļu dibināšanu saistīja ar leģendārā valdnieka Pelopa vārdu, kurš bija iemīlējies Pīsas valdnieka Oinomaja meitā Hipodāmijā. Oinomajs bija saņēmis pareģojumu, ka viņu nogalinās znots, tapēc viņš izgudroja veidu, kā tikt vaļā no meitas līgavaiņiem.Visus meitas preciniekus valdnieks aicināja uz ratu braukšanas sacensībām, vienojoties, ka nogalinās pretendentu, ja panāks to. Tā kā Oinomajam bija dievišķi zirgi un ieroči, kurus viņam bija uzdāvinājis pats kara dievs Arejs, viņš vienmēr uzvarēja sacensībās un nogalināja nelaimīgos līgavaiņus, pēc tam pienaglojot viņu galvas pie savas pils mūriem. Kad Pīsā ieradās Pelops, valdnieka pili''rotāja'' jau kādas divpadsmit
nocirstas galvas. Tomēr šoreiz Hipodāmija iemīlējās Pelopā un pierunāja valdnieka kalpu Mirtilu palīdzēt savam izredzētajam. Tas nenostiprināja sava saimnieka ratu riteņus, tapēc sacīkšu laikā Oinomajs gāja bojā. Tā Pelops kļuva par valdnieku un aprecēja Hipodāmiju.’’…
