-
Oligopols
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 2 | |
Oligopols | 3 | |
Oligopola formas | 4 | |
Oligopola tirgus modeļa varianti | 5 | |
Lauzta pieprasījuma līkne | 5 | |
Oligopols pasaule | 6 | |
20 ietekmīgākie oligopola uzņēmumi pārtikas nozarē | 6 | |
Oligopols Latvijā | 8 | |
Atklāta vienošanās: OPEC kartelis | 9 | |
Šķēršļi slepenās vienošanās nodibināšanai | 10 | |
Pieprasījuma un izmaksu atšķirības | 10 | |
Firmu skaits | 11 | |
Nozares koncentrācijas noteikšanas metodes | 12 | |
Tirgus piesātinājuma koeficients | 12 | |
Lokalizēts tirgus | 12 | |
Industriju sacensība | 12 | |
Starptautiskā tirdzniecība | 12 | |
Herfindāla indekss | 13 | |
Oligonomija | 14 | |
Secinājumi | 16 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 17 | |
Tabulu saraksts | 17 |
Ievads
Mūsdienās oligopols ir svarīga tirgus forma, jo tas ir raksturīgs attīstītai tirgus saimniecībai, tas stimulē zinātniski tehniskās pārmaiņas, jo tās ir dārgas un oligopolisti spēj tās finansēt.
Tirgus galvenā atšķirība ir konkurence. Ir pilnīga un nepilnīga konkurence, kuru raksturo atsevišķa pārdevēja/pircēja ietekmes pakāpe uz tirgus cenu. Pilnīgs monopols un pilnīga konkurence ir kā divas galējības, starp kurām atrodas neskaitāmi daudz tirgus struktūru varianti, kā, piemēram, oligopols, monopolkonkurence.
Pilnīgas konkurences apstākļos firmu skaits ir ļoti liels un tās ražo viendabīgu produktu, jaunas firmas var viegli iekļūt attiecīgajā nozarē.
Vārds oligopols ir cēlies no grieķu vārda oligos, kas nozīmē neliels skaits, daži.
Oligopoli veidojās 19.gs beigās un 20.gs. sākumā, kad notika uzņēmumu, lielu sabiedrību, apvienību dibināšana un to darbības ievēršana. Tās radās sakarā ar lielražošanas attīstību. Notika strauja resursu un ražošanas koncentrācija nedaudzu lielu uzņēmumu rokās.
Oligopols
Oligopols ir tirgus, kurā dažas firmas (2-20) pārdod viendabīgu vai diferencētu produktu; ienākt šādā nozarē ir grūti, un cenu kontrole ierobežota ar firmu savstarpējo atkarību. Tā kā preces nav inovatīvas un tās pārdodot nevar gūt lielu peļņu, pārdošanā jāiegulda vairāk resursu nekā ražošanā. Var būt homogēns (vienveidīgs) un heterogēns (daudzveidīgs) oligopols.(1)
Savukārt termins oligopsons tiek lietots, kad tirgū ir daži produkcijas pircēji, piemēram, Latvijā tās ir cukurfabrikas, kas ir galvenās cukurbiešu pircējas. Tā kā oligopolā firmu skaits ir mazs, tad katrai firmai, veidojot savu darbības politiku, ir jāņem vērā konkurentu rīcība. Cenu politika atgādina stratēģiskās spēles, piemēram, šahu, pokeru, bridžu.
Oligopola cenām ir tendence būt neelastīgām, tās mainās retāk, bet ja tās mainās, tad ir liela varbūtība, ka cenas mainīs visas firmas. Firmām ir stimuls darboties saskaņoti vai slepeni vienoties, kas nav atļauts, tādejādi oligopola apstākļos ir lielāks konkurences pārkāpumu risks.(2)
Raksturīgākās pazīmes:
• Neliels ražotāju skaits, kas konkurē savā starpā
• Būtiskas iestāšanās barjeras
• Identiski vai diferencēti produkti
• Ārpus cenu konkurence diferencēta produkta gadījumā
Izšķir stingro oligopolu, kurā 2-3 firmas aizņem tirgu un izplūdušo oligopolu, kurā 6-7 firmas dala savā starpā 70-80% no kopējā tirgus.
Ir divu veidu oligopols:
• Apvienotais (aizliegts, tiek saukts arī par slepenās vienošanās monopoliem (karteļiem))
• Neapvienotais
Parasti ir divi vienošanās objekti –
1. vienotā cena uz produkciju
2. tirgus kvotas
…
Saturs: Oligopols Oligopola formas Oligopola tirgus modeļa varianti Kurno modelis Lauzta pieprasījuma līkne Ieslodzīto dilemma Oligopols pasaule 20 ietekmīgākie oligopola uzņēmumi pārtikas nozarē Oligopols Latvijā Atklāta vienošanās: OPEC kartelis Slēptā vienošanās: Salīdzinoši nesenie piemēri Pieprasījums un izmaksu atšķirības Firmu skaits Nozares koncentrācijas noteikšanas metodes Tirgus piesātinājuma koificients Lokalizēts tirgus Industriju sacensība Starptautiskā tirdzniecība Herfindāla indekss Oligonomija Secinājumi Izmantotās literatūras saraksts