Jēdziens "oligarhija" ir zināms jau no seniem laikiem, tomēr par oligarhiem Latvijā sāka runāt salīdzinoši nesen - apmēram 2001.gadā. Iepriekš šos cilvēkus mūsu valstī mēdza dēvēt par ekonomisko grupējumu pārstāvjiem. „Oligarhu jēdziens pārņemts no Krievijas, kur tas ir daudz plašāk aprobēts. Oligarhija ir tāda pārvalde, kur valda tikai daži cilvēki, bet oligarhs it tāds, kuram pieder politiskā, ekonomiskā un mediju vara. Bet ne jau visi tieši tā domā, tāpēc var apskatīties, ko citi cilvēki domā par oligarhiem un vai tādi ir Latvijā, piemēram, Politologs J. Ikstens vienkāršiem vārdiem raksturo oligarhu kā ļoti turīgu cilvēku ar politisku ietekmi, jo bagātu cilvēku ir ne mazums, tomēr daudziem no viņiem nav aktīvas intereses par politiku. Starp bagātu cilvēku un oligarhu nedrīkst likt vienādības zīmi.”[15] Šī gada vasarā intervijā mūsu laikrakstam ekspremjers Andris Šķēle skaidroja: "Lai kvalificētos apzīmējumam "oligarhs", nepieciešamas trīs pazīmes. Pirmā - politiskā vara, otrā - vienlaikus jābūt arī ekonomiskajai varai, savukārt trešajai jābūt varai pār medijiem." Tādējādi bijušais Tautas partijas (TP) līderis norāda, ka par klasisku oligarhu Latvijā var uzskatīt tikai vienu cilvēku - un tas ir Aivars Lembergs. Līdzīgi domā arī Saeimas frakcijas "Jaunais laiks" vadītājs Krišjānis Kariņš. Skaidrojot, kas ir oligarhs, viņš nosauc trīs īpašības: nauda, politiskā vara un ietekme uz presi. Viņš uzskata, ka Latvijā nevar runāt par tādu oligarhijas problēmu, kāda tā ir Krievijā. …
