Ievads
Dzeja nes sava laika zīmes un likteņu liecības, bet ilgākā posmā tās dzīvotspēja nav iedomājama bez ieraduma lauzuma un svaigām strāvām. Rakstos un vārdos par Rietumu latviešu dzeju lielākas pārvērtības mēdz saistīt ar jauno autoru devumu, sākot ar Veltu Sniķeri un Dzintaru Sodumu četrdesmito gadu beigās, atzīmējot sekojošo izvērsienu citu tās pašas Latvijā augušās paaudzes dzejnieku vidū un nonākot pie gandrīz vai necerēta turpinājuma vēlākos gadugājumos. Tā ir līnija, kas savieno tradīciju ar nemieru un protestu, ved pasaulē un divvalodībā un atgriežas mājās, mājas valodā. Dzeja pastāv atjaunodamās. Tā satek kopā no dažādām pasaules malām, dažādām paaudzēm. Ar to iepazīstoties der skatu vērst plašumā, reizē lūkojot uztvert daļu no īpatnā katra autora devumā. Daudzas un dažādas balsis radīja pāri attālumiem kopēju pamatu, kas bija dzejas augsne. Viena no šīm balsīm bija Olafs Stumbrs.
Olafa Stumbra biogrāfijas un bibliogrāfijas svarīgākie dati
Olafs Stumbrs dzimis 1931. gada 26. februārī Rīgā, ierēdņa ģimenē. Dzimtā priekšpilsēta – Bieriņi. Mācījies Rīgas 45. pamatskolā. 1944. gadā kopā ar vecākiem emigrējis uz Vāciju, kur turpinājis mācības Lībekas latviešu un Neištates bēgļu nometnes ģimnāzijā. 1950. gadā izceļojis uz ASV, kur studējis socioloģiju Losandželosas pilsētas koledžā un Kalifornijas universitātē.
…