Ikviens mēs skrienam, strādājam, dzīvojam savas dzīves, bet ikdienā mēs ne vienmēr domājam par to, cik daudz upuru ir nests un cik daudz ir pārdzīvots, lai varētu mēs dzīvot, tā kā šobrīd dzīvojam, un ir pat jābrīnās par to, ka mūsu mazā Latvija pārdzīvojot okupācijas gadus, esot citu tautu apspiestiem, tomēr esam izcīnījuši savu brīvību un neatkarību.
1939 – 1941. Latvijai, pēc manām domām, bija liels pārmaiņu laiks, un visintensīvākais bija 1940. gads. Šajā laikā notikumi mainījās ļoti strauji, kas mainīja praktiski visu uz ilgu laiku, pateicoties okupācijai. Tika ieņemta Latvija gāzta valdība izsūtīti cilvēki uz tālām Krievijas sādžām, kā tautas ienaidnieki, kā arī daudzas citas nelaimes, kas sekoja viena pēc otras.
Par okupāciju esmu dzirdējusi ļoti daudz, gan skolā esmu mācījusies, gan no vecākiem un vecvecākiem esmu dzirdējusi, bet gribēju uzzināt vairāk par tā laika valsts iekārtu un tā laika spraigajiem notikumiem gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, tāpēc arī izvēlējos rakstīt par okupāciju un aneksiju 1940. gadā.
Okupācijas gaitu koordinēja PSRS sūtniecība Rīgā un NKVD (IeTK) operatīvā grupa, kura bija ieradusies Latvijā jau maijā (viens no šīs grupas dalībniekiem Sergejs Rusakovs vēlāk, pieprasot Latvijas PSR republikāniskās nozīmes personālo pensiju, rakstīja: 1940. gada maija mēnesī operatīvās grupas sastāvā tiku nosūtīts uz Latviju nelegālam izlūkošanas darbam, lai Latvijā nodibinātu padomju varu…"; specgrupā darbojās Alfrēds Pumpāns, Dmitrijs Belovs un citi). 18. jūnijā okupētajā Latvijā ieradās cilvēks, no kura gribas turpmāk bija atkarīgs viss – Staļina emisārs Andrejs Višinskis, kurš bija prokurors baigo trīsdesmito gadu otrās puses "tīrīšanu" laikā Padomju Savienībā. Viņš uzturējās Latvijā (ar nelieliem pārtraukumiem, izbraucot konsultēties uz Maskavu vai uz Tallinu, kur viņa lomā bija VK(b)P CK Politbiroja loceklis Andrejs Ždanovs, politiski visaugstāk stāvošā padomju amatpersona okupētajā Baltijā) vairāk nekā mēnesi, kamēr tika pabeigts nākamais posms, kurš sekoja pēc okupācijas – Latvijas aneksijas sagatavošana. Višinska darbības galvenie virzieni bija šādi.…
