Oktaviāns Augusts kā princeps un privātpersona

Oktaviāns Augusts piedzima 63.g.p.m.ē. Romā. Viņš bija Gaja Oktaviāna un Atijas dēls. Oktaviāna tēvs bija turīgs cienījams pilsonis, kas ieņēma augstus amatus (bija pretors Maķedonijā). Pats Augusts raksta, ka tēvs bija nācis no jātnieku kārtas. Un patiesi, viņš piedzima plebejiskā jātnieku ģimenē, bet Cēzars padarīja savus radiniekus Oktāvijus par patriciešiem. Viņa māte Atija bija Cēzara māsasmeita. Oktaviāns, būdams vēl jauneklis, pavadīja Cēzaru karā pret Spāniju un bija iemantojis viņa labvēlību, kā arī saņēmis dažādus militārus apbalvojumus. Tā kā Cēzaram nebija dēlu, pēc Cēzara nāves viņš bija noteikts par viņa likumīgo (pēc testamenta) mantinieku. Uzzinājis par Cēzara nāvi, Oktaviāns steidzās uz Romu no Apolonijas, kur bija nodarbojies ar zinātnēm. Augusts bija mantojis ¾ no Cēzara mantas. Savācis milzīgu karaspēku, viņš sāka pārvaldīt valsti, taču pirmos 12 gadus kopā ar Marku Antoniju un Marku Lepidu. Tātad 43. gadā p.m.ē. tika noslēgts otrais triumvirāts starp Oktāviju, Antoniju un Lepidu. Neviens no vīriem neatšķīrās ar cēlsirdību, valdīja terors, nemitīgi plosījās pilsoņu kari. Atriebjoties par Cēzaru, triumviri noslaktēja daudzus dižciltīgos. Uz nāvi notiesāto sarakstā bija apmēram 300 senatoru, 2000 jātnieku. Notiesāto sarakstā viņi iekļāva arī savus politiskos pretiniekus un visus bagātniekus, kas piedalījās sazvērestībā vai bija radu sakaros ar tiem. Sākās īsts slaktiņš, kuram sekoja izlaupīšanas. Netika saudzēts neviens. Ap 1400 bagāto sieviešu zaudēja savus īpašumus. Pēc izrēķināšanās ar politiskajiem pretiniekiem, triumvīriem izdevās gūt uzvaru pār Cēzara slepkavu karaspēku – Brutu un Kasiju. …