2.3. semantiskais vārddarināšanas paņēmiens – onimizācija – jaunu nominatīvu vienību radīšanas paņēmiens, kad sugas vārdu laika gaitā sāk lietot īpašvārda funkcijā (Vulāne, 2008). Sugas vārdi apzīmē konkrētus priekšmetus vai priekšmetu klasi kopumā; īpašvārdi apzīmē kādu atsevišķu priekšmetu, lai atšķirtu to no citiem tās pašas klases priekšmetiem un tos raksta ar lielo sākumburtu (Ceplīte, 1997). I. Ziedoņa pasakās tiek atrasti sekojošie no sugas vārdiem darinātie īpašvārdi (pielikuma 47. – 58. kartītes): Uzpurnis, Uzpirkstenis, Uzputenis, Bļodiņa, Spainis, Kurpīte, Suka, Frizūra, Skurstenis, Puteklis, Poga.
Okazionālismu runas un rakstu valodā ir diezgan daudz. Daži no tiem pāriet jaunvārdu kategorijā un kļūst par valodas vienībām. Robeža starp okazionālismiem un jaunvārdiem bieži ir nenoteikta. Gadās, ka vārdi, ko uztveram par okazionālismiem, īstenībā tādi nav – tie ir jau reģistrēti vārdnīcās (Laua, 1981). Tāpēc, meklējot jaundarinājumus I. Ziedoņa pasakās tika izmantotas skaidrojošās vārdnīcas, lai pārbaudītu vai vārds ir jau nostiprinājies valodā vai nē. Pārbaudot Imanta Ziedoņa jaundarinājumus interneta tiklā, var secināt, ka tie joprojām paliek I. Ziedoņa unikāli darinājumi un tos var atrast tikai viņa darbos.
Analizējot visus atrastus jaundarinājumus, var secināt, kā Imants Ziedonis savās pasakās izmantojis ļoti daudz salikteņus, saplūdeņus un no sugas vārdiem darinātus īpašvārdus. Bet latviešu valodai tipiskie vārddarināšanas paņēmieni un līdzekļi arī tika izmantoti, lai piešķirtu vārdiem darbību un tēlainumu, kā arī vairāku vārdu vietā izmantotu vienu vārdu, bet ar interesantu stilistisku lomu daiļdarbā. Jaundarinājumi vairākumā ir lietvārdi, bet ir arī īpašības vārdi un darbības vārdi. Jaundarinājumu nozīmi vairākos gadījumos ir iespējams saprast bez konteksta lasīšanas, bet dažos gadījumos ir nepieciešams izlasīt tekstu, lai saprastu kāpēc tāds okazionālisms ir šajā teikumā un ko tas nozīmē. Jaundarinājumi liek lasītajam fantazēt vai loģiski domāt, lai saprastu to lomu tekstā.
…
