Šī dzejoļu krājuma nosaukums saistās ar tāda paša nosaukuma dzejoli, kas ievietots dzejoļu krājumā. Šis dzejolis ir par vientulību un dzīves neizprotamību, kas nav pakļaujama nekādiem racionāliem izskaidrojumiem, bet tomēr saista arvien jaunus dzīves jēgas meklētājus ar savu neizprotamības noslēpumu. Arī viss šis dzejoļu krājums ir par kāda cilvēka dzīves jēgas meklējumiem.
Dzejoļu krājumam ir riņķveida kompozīcija, jo tā sākums sasaucas ar beigām. Krājuma pirmais dzejolis “Ceļš” simbolizē liriskā “Es” došanos ceļa pa dzīves un cilvēciskās būtības neizzināmajiem līkločiem, kas tik ļoti saista ar savu noslēpumainību, jo slēpj sevī cilvēciskās laimes formulu. Tieši tādēļ liriskais “Es” dodas savā pašizziņas ceļā, lai spētu atrast savu laimi. Bet šis ceļš nav no vieglajiem, jo cilvēka dzīvē ir tik daudz dažādu aspektu un katrs no tiem slēpj kādu problēmu vai iespēju būt laimīgam, ka ir iespējams ātri vien apjukt. …