Ogre
Pilsētas tiesības piešķirtas 1928. gada 25. februārī .
Platība: 13,58 km²
Iedzīvotāju skaits: 27,8 tūkst 54,3 % sievietes, 45,7 % vīrieši
Ogrē dzīvo 64,1 % latvieši, 25 % krievi, 4,3 % baltkrievi, 2 % ukraiņi un poļi.
Ogres rajons
Platība: 1843 km²
Iedzīvotāju skaits: 63,6 tūkst.
Rajonā atrodas 13 pagasti un Ogres, Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes pilsētas.
Leģenda par Katrīnu
Ogres pilsētas nosaukums ir cieši saistīts ar Ogres upes nosaukuma rašanos. Leģenda vēsta, ka Ogresgala Mazstaldātos dzimtļaužu ģimenē piedzimusi meitiņa Marta. Nepakļāvusies muižkungam, aizbēgusi uz Alūksni, kur par savu audžumeitu viņu pieņēmis Gliks. Nonākusi Krievijas ķeizara galmā, Marta kļuva par Krievijas ķeizarieni Katrīnu I.
Ciemodamās dzimtajā pusē, sūtījusi savus kareivjus meklēt upi, kas bagāta ar zušiem (krieviski - ugor) un, iespējams, ka latviskojot šo krievu vārdu, upe guvusi Ogres nosaukumu, kas vēlāk piešķirts arī pilsētai tās krastos. Vēl joprojām Ogresgala pagastā aug Katrīnas stādītie ozoli kā piemiņa par to, ka vienkārša zemnieku meitene var kļūt par ķeizarieni.
Stāsts par cilvēkēdāju
Septiņdesmitajos gados ārzemju tūristus sajūsminājusi kāda visnotaļ necila, Ogrei veltīta nozīmīte. Uzraksts «Ogre» bija papildināts ar vadoņa Ļeņina galvu. Tūristi uzrakstu, protams, lasīja angliski. Vārda «ogre» tulkojums ir visai šaušalīgs - milzis cilvēkēdājs.
Pie Ogres upes ietekas Daugavā augstajā Ķentes (Ķences) kalnā pēc arheologu liecībām jau 2. gadu tūkstoti p.m.ē. uz dzīvi apmetās lībiešu ciltis. Latviešu Indriķa hronikā 1184. - 1196. gados Ogres vieta saukta par Rīgu un minēta kā lībiešu galvenais politiskais centrs. Ogres Kangari stiepjas cauri visai pilsētai, sadaloties vairākos kalnājos - Grantskalnos, Vilkukalnos ar pauguru - Mīlestības kalnu, Šerķiškalnā, Slotiņu un Māla kalnos. Tagad norakto Māla kalnu vietā atrodas trikotāžas kombināta dzīvojamais masīvs un daļeji saglabājusies vecā Jaunogres daļa.
Ogres upe ar pietekām Norupīti un Līčupīti, kā arī Ļebiņas upīte (tagad ielaista Mālkalnes kolektorā) sadala pilsētu vēsturiskos un funkcionālos rajonos. Visvecākā Ogres daļa - Ogresciems veidojās 19. gs. 50. gados, apvienojot 4 bijušās Ikšķiles muižas saimniecību teritorijas. Turpat atradās Ogres Grīvas pusmuiža, kurā līdz Rīgas - Daugavpils (Dinaburgas) dzelzceļa būvei izvietojās zirgu pasts. Dzelzceļa atklāšana 1861. gadā veicināja Ogres attīstību, tā sāka veidoties par vasarnīcu un atpūtas vietu (kūrorts kopš 1862. gada). Dzelzceļa līnija sadalija Ogri divās daļās: vecajā daļā ar Ogresciemu un tirgus laukumu un jaunajā daļā - t.s. Ogres parkā ar vasarnīcām. Pirms 1. pasaules kara Ogrē bija vairāk kā 300 vasarnīcu. Karš nopostija gandrīz visu apbūvi. …
