Ogļhidrāti dzīvajā dabā ir ļoti izplatīti, un tiem ir liela nozīme organismu bioloģiskajos procesos. Pie ogļhidrātiem pieder glikoze (vīnogcukurs), saharoze ( biešu vai niedru cukurs), ciete un celuloze.
Ogļhidrātu sastāvs pa lielākajai daļai atbilst vispārīgajā formulai Cn(H2O)m . Tātad ogļhidrāti ir it kā oglekļa hidrāti. No tā arī cēlies un līdz mūsdienām saglabājies vēsturiskais nosaukums „ ogļhidrāti”. Šis nosaukums tomēr nav precīzs. Pirmkārt, pazīstami tādi ogļhidrāti, kuru sastāvs neatbilst formulai Cn(H2O)m. Otrkārt, pastāv arī vairāki citi savienojumi, piemēram metanāli CH2O, tomēr šīs vielas nav pieskaitāmas pie ogļhidrātiem.
Ogļhidrātus pēc to sastāva var iedalīt divās grupās – vienkāršos ogļhidrātos un saliktos ogļhidrātos.
Vienkāršie ogļhidrāti – monosaharīdi (monozes) ir tādi ogļhidrāti ,kas nehidrolizējas. Pie tiem pieder glikoze jeb vīnogcukurs un fruktoze jeb augļu cukurs.
Saliktie ogļhidrāti – polisaharīdi(poliozes) ir tādi ogļhidrāti , kas hidrolizējas un veido monosaharīdus. Pie tiem pieder saharoze(disaharīds), ciete un celuloze.
No tiem vislielākā nozīme ir glikozei.…
