Ogļhidrātu šķelšana sākas mutē, tālāk tā turpinās divpadsmitpirkstu zarnā, jo tur ieplūst alfa amilāze, kas šķel cieti, dekstrīnus līdz maltozei. Ja disaharīds, laktoze vienai daļai netiek šķelts, rodas problēmas sagremojot piena produktus - uzpūšas vēders. Glikozīdsaites netiek šķeltas. Celuloze netiek sagremota, bet tā vajadzīga kā zarnu tīrītājs.
2. Glikozes uzsūkšanās, saturs asinīs, regulācija.
Monosaharīdi caur zarnu sieniņām, bārkstiņām difūzijas un osmozijas ceļā ar dažādu ātrumu uzsūcas asinīs. Ar asinīm nonāk muskuļos un tiek izmantoti enerģijas vajadzībai vai sintizējas glikogenā. Monosaharīdi caur vārstu vēnu nonāk aknās un daļa glikozes tiek patērēta aknu funkciju uzturēšanai un daļa uzkrājas glikogēna veidā. No visa ogļhidrātu daudzuma sabalansētā barībā 3% sintizējas glikogēnā, 30%- taukos, 70%- noārdās dodot ATF glikozi, kas tiek tērēta muskuļiem, smadzenēm. Glikogens aknās sintezējas ne tikai no glikozes, bet arī no pienskābes un sacās kori cikls. 85% pienskābes pāriet glikogenā, 15%- noārdās. CO2 dodot ATF Glikozi regulē nervu sistēmu, savukārt nervu sistēmā liek veidoties Hormoniem. Hormoni, kas palielina glikozes līmeni asinīs ir Adrealīns, Glikogens, Piroksīns, samazina: Insulīns un prostagladīni.
3. Glikoģenēzes sintēze.
Glikogens sintizējas no glikozes. Sintēze notiek visos audos, bet aktīvi aknās un skeleta muskulatūrā. Vispirms glikoze audos, šūnās fosforilējas, rodas glikozes(VI) fosfāts, tiek tērēta enerģija ATF veidā. Pēc tam glikozes(VI) fosfāts izomerizējas par glikozes(I) fosfātu. Pēc tam Glikozes(I) fosfāts reaģē ar UTF, rodas UDF glikoze, tad glikoze tiek pārnesta no UDFglikozes uz glikogenu. Atbrīvotais UDF, reaģējot ar ATF, fosforilizējas UDF+ATF>UTF+ADF…
