Ogļhidrātus iedala vienkāršos (monosaharīdi) un saliktos (polisaharīdi).
Vienkāršie ogļhidrāti ir saldi, tie labi šķīst ūdenī un viegli uzsūcas zarnu sieniņās. Fruktoze ir augļu cukurs, kurš sastopams galvenokārt dārzeņos un augļos. Glikozi iegūst no kartupeļu un graudu cietes vai koksnes, to apstrādājot ar skābēm. Vissaldākā garša ir fruktozei.
Salikto cukuru molekulas veidotas no vienkāršiem cukuriem. Disaharīdi ir saharoze jeb biešu vai niedru cukurs, maltoze jeb iesala cukurs, laktoze jeb piena cukurs un celobioze.
Saharoze sastopama daudzos augos, visvairāk tās ir cukurniedrēs un cukurbietēs, tā atrodas arī sakņu dārzeņos (burkānos, bietēs u. c.).
Piens satur tikai piena cukuru, kas nav tik salds kā saharoze. Pienskābe attīstās skābējot dārzeņus.
Polisaharīdi ir lielmolekulāras vielas.
Cietes molekula uzbūvēta no glikozes molekulām. Cietes daudz ir graudos, pākšaugos, kartupeļos, banānos.
Glikogens ir dzīvnieku ciete, kas uzkrājas aknās.
Celuloze ir ogļhidrāts ar vislielāko molekulu.
Ogļhidrātus cilvēka organisms izmanto kā enerģijas devēju.
Lai gan olbaltumvielas un taukvielas spēj aizvietot ogļhidrātus, tomēr uzturā tie ir nepieciešami, jo bez tiem organismā uzkrājas tauku vielu maiņas starpprodukti, kas rada lielus veselības traucējumus. Lai šādi traucējumi nerastos, no diennaktī vajadzīgā enerģijas daudzuma vismaz 10% jābūt ogļhidrātiem.…
