Oficiālā un neoficiālā līdera ietekme uz grupas darba efektivitāti

Jau no seniem laikiem cilvēki apvienojas grupās, lai sasniegtu noteiktus mērķus, lai kaut ko iegūtu. Cilvēku grupa spēj sasniegt vairāk, nekā viens cilvēks. Tomēr pati grupa bez līdera nevarēs koncentrēti virzīties uz vienotu mērķi. Tāpēc līdera rašanas grupā ir dabisks process. Līderis vajadzīgs, lai formulētu grupas mērķi un sasniegtu to, iedvesmojot un iesaistot visus grupas locekļus. Tomēr grupas līderis ne vienmēr ir grupas oficiālais līderis un otrādi, jo līderības pamat doma ir, ka līderis ir autoritāte pārējiem cilvēkiem, viņš ir piemērs. Neskatoties uz to, ka vārdi līderis un līderība ir sinonīmi vārdiem vadītājs un vadīšana, šīm parādībām piemīt atšķirīgas sociālas, politiskās un psiholoģiskās nozīmes. Līderī ieklausās, viņam pievērš uzmanību, to negribot, viņam prasa padomu. Oficiālais vadītājs spēj organizēt kolektīvu un efektīvu darbu, bet nebūt līderis. Tāpēc grupās bieži var novērot divus līderus: oficiālo līderi (vadītājs, kam piešķirta formāla vara) un neoficiālo līderi. Mūsuprāt, līderība it īpaši ir svarīga skolā, jo skolēni atrodas skolā pietiekami daudz laika, lai tā ietekmētu viņu raksturu, uzvedību un attieksmi pret visdažādākām lietām. Klases kolektīva atmosfēras veidošanā svarīga loma ir klases audzinātājam, bet ne mazāk svarīga arī līderiem klasē, jo viņi ietekmē pārējos skolēnus, dažreiz pozitīvi, bet dažreiz arī negatīvi. Līderība ir aktuāla vienmēr, jo, lai arī kāda būtu sabiedrība, tajā parādīsies līderis, kas savās rokās ņems lielāko daļu atbildības un veidos cilvēku loku, kas tam sekos. Vienalga, kad divi vai vairāki cilvēki kaut kādā nolūkā ir sanākuši kopā, rodas izdevība vadīt.