Pēdējā laikā prektiski jebkurā ekonomiskajā literatūrā, jebkurā Latvijas avīzē tiek pieminēts vārdu salikums “Offšorzona”, “Offšorkompānija”, “Offšorbanka” u.c., bet Latvijā praktiski neeksistē literatūra, kura skaidrotu – “Kas tas ir?”, “Kā tiek izmantotas offšorkompānijas?”, “Kādiem mērķiem tiek izmantotas offšorkompānija?”, “Kas izmanto offšorkompānijas?”.
Tādēļ jautājumi saistītie ar offšorbiznesu Latvijā ir aktuāli, bet maz izpētīti un skaidroti. Taču zināt, kas tas tāds ir, nepieciešams, tā kā nezinot problēmu, nevar ar to sekmīgi cīnīties valsts mērogā. Vēl offšorbiznesa izpēte ir aktuāla tāpēc, ka Latvijā praksē nodokļu plānošanai ļoti plaši tiek izmantotas offšorkompānijas, un parasti tas notiek starptautiskajā biznesā.
Darba mērķi:
1.Galvenais šī darba mērķis ir izpētīt un paskaidrot, kā izmantojot offšorkompānijas biznesmeņi, nenonākot konfliktā ar likumu, cenšas panākt, lai viņu bizness netiktu kontrolēts no valsts puses. Parādīt Latvijas likumdošanas vājās vietas, lai turpmāk varētu tās uzlabot.
2.Izpētīt offšorkompāniju būtību, offšorkompāniju organizatoriski-tiesisko formu.
3.Izpētīt offšorkompāniju galvenos atribūtus un to izmantošanu trasta biznesā.
4.Izpētīt metodes, kā var saglabāt slepenību offšorbiznesā.
5.Izpētīt un parādīt offšorkompāniju izmantošanas iespējas dažādās biznesa sfērās.
6.Izpētīt un parādīt reāli izmantojamās shēmas, kuras tiek pielietotas offšorkompāniju izmantošanai Latvijā.
Šī darba pētījumi būs ierobežoti. Dziļi tiks izpētīti tikai tie jautājumi, kuri nosaka offšorkompāniju būtību un offšorkompāniju praktisko izmantošanu. Galvenie fakti, kuri tiek izskatīti dotajā darbā, ir ņemti no ASV literatūras, tā kā ASV ir daudz literatūras, kura apraksta un izskaidro offšorbiznesu. Offšorkompāniju praktiskās izmantošanas jomā Latvijā, daudzi fakti ir ņemti no šī diplomdarba autora personīgās pieredzes.
1.“Offšorzonas” un “Offšorkompānijas”.
Pieminot starptautisko nodokļu plānošanu visi sāk atcerēties offšorzonas, kaut arī tas ir tikai viens no vairākiem plānošanas instrumentiem, pie tam ne pats galvenais. Simtiem ģeniālas beznodokļu shēmas var tikt izveidotas bez offšorzonu izmantošanas. Tomēr neņemt vērā to lomu arī ir nepareizi. Un tā, kas ir offšorzonas un kā tās izmanto starptautiskajā nodokļu un finansu plānošanā?
Tradicionāli par offšorzonu (vai offšorzonas centru, vai “Nodokļu garantiju”) sauc valsti ar izdevīgu nodokļu likumdošanu. “Offšors” angliski nozīmē “ārvalstu’, burtiski “tālu no krasta”.
Dzīvojot valstīs ar relatīvi augstiem nodokļiem ir grūti noticēt, ka lielākā daļa visu valstu pasaulē ņem no kompānijām, kas neveic tiešu darbību šinīs valstīs, vai nu ļoti mazus nodokļus, vai vispār nekādus. Lielākā daļa šo valstu ir nelielas valstis ar burvīgu klimatu un ar diezgan liberālām valdības nostājām. Kā noteikums, tām nav izdevumu uz karaspēka vajadzībām, nav naudas subsidēšanas kompānijām, kas strādā ar zaudējumiem un satur saprātīgu valsts ierēdņu daudzumu. Galvenie šo valstu ienākumi ir importa un eksporta nodevas, ieņēmumi par to pašu offšorkompāniju reģistrāciju un nodokļi no vietējā nekustamā īpašuma un vietējā biznesa, kurš būtībā ir orientēts uz tūrismu un finansu industrijas apkalpošanu.…
