Valsts civilās aizsardzības plāns nosaka civilās aizsardzības sistēmas saskaņotu rīcību iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, katastrofu iespējamo apdraudējumu novēršanu vai mazināšanu cilvēku dzīvībai un veselībai, īpašumam, videi un tautsaimniecībai, atbalsta sniegšanu ar resursiem Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām militāra iebrukuma vai kara gadījumā, juridisko personu pienākumu noteikšanu civilajā aizsardzībā, Nacionālos bruņoto spēku iesaistīšanu atbalsta sniegšanai civilās aizsardzības pasākumu veikšanā.
Lai sasniegtu Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktos mērķus, valstī ir apzināti iespējamie apdraudējuma veidi. Atbilstoši apdraudējuma veidiem ir noteikta valsts institūciju, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcība, veicot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus, kā arī noteikti pasākumu izpildes termiņi.
Plāns tiek precizēts katru gadu, ņemot vērā civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošanu, valsts aizsardzības sistēmas attīstību un iespējamo draudu analīzi.
Par Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanu un kontroli atbildīgā institūcija ir Iekšlietu ministrija.
Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu civilās aizsardzības sistēmas galvenie uzdevumi ir prognozēt iespējamās ārkārtējās situācijas, plānot, organizēt un veikt pasākumus, lai mazinātu zaudējumus, sniegt palīdzību un likvidēt ārkārtējo situāciju sekas, kā arī sagatavot iedzīvotājus, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadošos darbiniekus darbam iespējamās ārkārtējās situācijās.…