Lai izpētītu reģionālo veidojumu vajag aplūkot tā elementus- iesaistītās valstis, cik stipra ir to saliedētība, kādas ir to kopīgās un atšķirīgās intereses, kā šie elementi savstarpēji mijiedarbojas, svarīgi ir arī apzināt kopīgās vērtības un attīstības līmeni gan politiskās kultūras ziņā, gan interešu līmenī. Vajag precīzi formulēt kā valstis sadarbosies un uz kādiem principiem šī sadarbība balstīsies. Svarīgi ir arī saprast kura valsts ir līdere attiecīgajā reģionā, kāds ir spēku sadalījums. Ne mazāk svarīgi ir saprast reģionālā veidojuma struktūru darbības principus.
Reģionu darbību un uzdevumu kopumu, mērķus un jēgu nosaka starptautiskā vide, kura ietekmē šo reģionu un nosaka to darbības iespējas. Reģiona veidošanās dinamiku nosaka arī reģiona iesaistīto elementu ieinteresētība kopējā mērķa sasniegšanā. Svarīgi ir arī iekšējie faktori, kas nosaka reģionālā veidojuma ietekmi un iespējas: materiālais nodrošinājums, lai sasniegtu sevis izvirzītos mērķus ar noteiktas politikas palīdzību un valstu vēlme darboties šajā politiskajā veidojumā.
No drošības viedokļa raugoties ar vārdu reģions raksturo situāciju, kad starp valstīm, kam liktenis ir lēmis būt novietotām ģeogrāfiski tuvu citai ar citu, pastāv noteikta un nozīmīga drošības attiecību apakšsistēma. (2;200)
Pētīšanai ivēlējos Austrumeiropas reģionu, kurā ietilpst Baltkrievija, Moldova, Ukraina un Krievija ar Azijas daļu.
Sabrūkot PSRS bijušās tās republikas proklamējušas savu suverenitāti. Bet politiskās neatkarības iegūšana negarantēvisus apstākļus valsts ekonomiskajai patstāvībai. PSRS sastāvā rapublikas bija dziļi integrējušās vienotajā tautsaimniecības sistēmā, tādēļ tās 1991.gadā, noslēdzot savā starpā līgumus, kopā ar Krieviju, Kazahiju, Aizkaukāza un vidusāzijas republikām izveidoja Neatkarīgo Valstu Savienību, NVS, kura mērķis ir integrēt valstu nacionālās saimniecības, kopā risināt problēmas, kas radušās saimniecības nozaru un teritoriālās struktūras, ekonomisko sakaru un saimniekošanas veida transformācijas dēļ.
Visas Austrumeiropas reģiona valstis, tostarp arī Krievija, pārdzīvo saimniecisku lejupslīdi, ražošanas apjoma samazināšanos, bijušo ekonomisko sakaru pārtrūkšanu, sociālo problēmu saasināšanos.
Teritoriāli pēc iedzīvotāju skaita lielajai, dabas resusrsu bagātajai, industriāli attīstītajai Ukrainai ir lielākas iespējas ātrāk pāriet uz jaunu saimniekošanas veidu nekā nelielajai agrāri industriālajai Moldovai.
Iedzīvotāju sastāvs etniskaja ziņāir viendabīgs, jo 97,5% ir austrumslāvu valodu grupai piederošie ukraiņi, baltkrievi un krievi. Etniski atšķirīgi ir moldāvi, tie ir seno valahu pēcteči.
Austrumeiropas reģionā ietilpstošo valstu vēsturiskie likteņi ir bijuši atšķirīgi, tomēr ukraiņu un baltkrievu tautu vieno gan etniskā kopība, gan ilgstoša saistība ar Krieviju, savukārt moldāvu kutūra veidojās Balkānu un Turcijas ietekmē. …
