Nevalstiskās organizācijas ir būtiska demokrātiskas valsts sastāvdaļa, jo tā ir saikne starp sabiedrību un valsts institūcijām. Latvijas valsts iedzīvotāju kritiskā attieksme pret Valdību, diskusijas par Valsts institūciju darbības caurspīdīguma nodrošināšanu, sabiedrības viedokļa uzklausīšanu ir būtisks arguments kādēļ ir nepieciešama diskusija par sabiedrības līdzdalību Valdības darbā.
Pēc Lursoft datu bāzē pieejamās informācijas, uz 2004. gada 15. oktobri Latvijā bija reģistrētas 8296 nevalstiskās organizācijas. 2000. gadā reģistrēto un nelikvidēto organizāciju skaits Latvijā bija 5415, turpretim 2004. gada oktobrī šis skaitlis bija 8296. Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem 2003. gadā gada pārskatu ir iesniegušas tikai 5134 organizācijas, jeb aptuveni 66% no visām reģistrētajām un nelikvidētajām NVO, līdz ar to viens no secinājumiem, kas rodas – reāli darbojas tās organizācijas, kuras iesniedz gada pārskatus, tātad uz 2004. gadu bija aptuveni 5000.
Šis kopējais skaitlis ir salīdzinoši liels, taču Latvijas gadījumā, problēma ir tā, ka no šo organizāciju skaita, tikai mazs procents ar savu aktivitāti līdzdarbojas un ietekmē valstī notiekošos politiskos procesus. Tādēļ, attīstot nevalstisko sektoru, paverot tam lielāks iespējas līdzdarboties, apmācot kā to darīt pēc iespējas efektīvāk, pozitīvas izmaiņas būtu sagaidāmas pilsoniskajā sabiedrībā un valsts darbībā kopumā. Kļūtu spēcīgāka pilsoniskā sabiedrībā, tā būtu izglītotāka un rīcībspējīgāka un tajā pašā laikā, uzlabotos arī Valdības darbības efektivitāte.
NVO darbības galvenie virzieni ir sociālais darbs, izglītības veicināšana, kultūra un brīvais laiks, interešu un juridisko tiesību aizsardzība, demokratizācija, vides aizsardzība. Visvairāk nevalstiskās organizācijas darbojas jomās, kas saistītas ar sociālās politikas trūkumu kompensēšanu, sniegdams palīdzību maznodrošinātajiem iedzīvotājiem un sociāli mazaizsargātajām grupām: invalīdiem, bērniem invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem, pensionāriem, bezdarbniekiem.1
Darba “NVO kā sadarbības partneris LR Ministru kabineta darbībā” mērķis ir radīt priekšstatu un atspoguļot Nevalstisko organizāciju iespējas līdzdarboties Ministru kabineta darbībā.
Darba uzdevuma mērķa sasniegšanai tiks izmantota esošo datu, informācijas un likumu apkopojoša analīze. Par pamatu analīzei būs G. A. Kourvetaris darbs, Pārskati par Latvijas tautas attīstību, par nevalstisko organizāciju sektoru Latvijā un pētījumi - Z. Miezaine “Valsts pārvalde un NVO līdzdalība”, B. Zepa “Ceļā uz pilsonisko sabiedrību”, Ministru kabineta un NVO sadarbības memorands un dažādi likumi, kas saistīti ar NVO. …
