„...Jautājums par noziedznieka personību ir viens no sarežģītajiem un strīdīgiem kriminoloģijas problēmām.
Zinātnieki, šīs problēmas izstrādē lieto visu kriminoloģiskās metodoloģijas kompleksu, tai skaitā arī speciālo metodoloģiju (tipoloģija vai atsevišķa noziedznieka pētīšana). Zinātnieku “lozungs” līdz 22.gadsimta vidum bija Lista izteiksme: “Nevis noziegums, bet noziedznieks, nevis jēdziens, bet cilvēks”. Un kaut arī no tā laika pagāja daudz gadu, jautājums par to, kas ir noziedznieks, palika...”1.
Var secināt, ka visbūtiskākais kriminoloģijas pētīšanas objekts ir noziedznieka personība. Šīs, tā saucamais, objekts rādīja veselu zinātnisko virzienu kriminoloģijas metodoloģijas kompleksā un attīstās kā zinātne vēl joprojām.
„...Vārds “noziedznieks” apzīmē to cilvēku, “kas veica kriminālnoziegumu” (vienīgā nozīmē) vai “cilvēks, kurš veic vai veica noziegumu”. Šī vārda sinonīmi ir likumpārkāpējs, ļaunprātis, ļaundaris utt.
“Noziedznieka personību” var iztēloties, kā kopumu no īpašībām, kuri:
1)piemīt cilvēkam, kas veic vai veica noziegumu,
2)sastāda viņa individualitāti...”2.
Tātad, var secināt, ka noziedznieka personība ir cilvēks, kas veica vai/un veic kriminālnoziegumu.…