Starp juristiem, kā arī – plašākā sabiedrībā pastāv nesakritība starp viedokļiem par noziedzīga nodarījuma jēdzienu, kas pamatā ir izpratne par noziedzīga nodarījuma raksturu.
Kā skaidro U. Krastiņš: “Kriminālatbildības jēdzienā ietverta likuma prasība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu saukt personu pie kriminalatbildības.”
Kriminālatbildība ir personai saskaņā ar likumu valsts vārdā tiesas uzlikts piespiedu pienākums par izdarīto noziedzīgo nodarījumu izciest sodu, kas saistīts ar viņas personiskās brīvības, atsevišķu tiesību vai mantiska rakstura ierobežojumiem.
Arī Krimināllikuma 1. panta 1. daļa nosaka, ka persona pie kriminalatbildības saucama un sodāma tikai tad, ja viņa atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Noziedzīgs nodarījums ir personas konkrēta uzvedība, kas izpaužas viņa prettiesiskā darbībā vai bezdarbībā.
Lai noteiktu soda mēru attiecīgi paveiktajam noziedzīgajam nodarījumam, būtiski apzināties apstākļus, kādos šis noziedzīgais nodarījums veikts, personas individuālo attieksmi, mērķi (nodomu), jo tas var būt tīšs kā arī – bez nodoma, aiz neuzmanības vai nevērīgas attieksmes.