NOBEGUMS
Analizējot Krimināllikuma XVIII nodaļas sastāvus un kvalifikācijas problēmas,
autors vēlās rezumēt savu darbu un izteikt secinājumus.
Krimināllikums ir viens no vairāk grozītiem tiesību aktiem Latvijas tiesību sistēmā,
kas liecina par nemitīgo tiesību akta uzlabojumu un piemērošanas problemātiku, ko tas rada ar savu pārmērīgu attīstību, jo piemērojot sastāvus noteiktām kāzusam ir jāizmanto tā laika likums.
Vērtējot darba izvirzīto mērķi: “izpētot Krimināllikumā XVIII nodaļu, atspoguļot
noziedzīgo nodarījumu pret īpašumu kvalifikācijas problemātiku un izdarīt secinājumus” autors secina, ka mērķis un uzdevumi ir izpildīti pilnā apjomā.
Darba ietvaros, pirmajā nodaļā tika apskatīti vispārējie kodifikācijas
problēmjautājumi. Krimināllikuma ietvaros tie būtu: nemitīga krimināllikuma grozīšana, kas rada piemērošanas problēmas kopumā, kā arī mantisko attiecību ātrā attīstība modernajā, ekonomiski aktīvajā sabiedrībā. Kopumā var secināt, ka pirmās nodaļas ietvaros tika konstatēti populārākie divi kvalifikācijas problēmas punkti.
Darba otrās nodaļas ietvaros tika apskatīti pēc autora populārākie mantiskie
noziedzīgie nodarījumu sastāvi un to piemērošanas problemātika. Zādzības gadījumā kvalifikācijas problēma būtu Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ielaušanas momenta pieradīšana, gadījumos, kad objektīvi grūti noteikt ielaušanas faktu. Cits kvalifikācijas problēmas punkts būtu mantkārīga motīva un mērķa pieradīšana, lai pieradītu zādzības esamību, kā arī grupas esamības pieradīšana vai eksistence.
Nošķirot Krimināllikuma 117.panta devītās daļas sastāvu no 176.panat ceturtās daļas
ir jānoskaidro noziedzīga nodarījuma secīgumu.…