KOPSAVILKUMS
Latvijas valsts neatkarības atgūšana 20. gadsimta beigās raksturojama arī ar Latvijas armijas tradīciju atjaunošanu. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tika izvirzīts mērķis iestāties Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, kas izvirzīja prasību par būtisku bruņoto spēku pārveidošanu. Tas bija jāveic ne vien militārās infrastruktūras attīstībā, bet arī jāveic bruņoto spēku reforma atbilstoši demokrātijas principiem, kurā ieaudzināta tiesiskā pašapziņa- likumības un kārtības nodrošināšanā bruņotajos spēkos. Latvijas valdībai nācās veikt izmaiņas likumos, lai nodrošinātu darboties spējīgu tiesību sistēmu, kas regulētu arī atbildības jomu militārajā dienestā.
Izpētot noziedzīgo nodarījumu militārajā dienestā jēdzienu, izpētot statistikas datus un veicot pētījumu ārvalstu militāro krimināltiesību jomās, autors nonāk pie secinājumiem:
1. Militārās tiesības ieņem īpašu vietu ikvienas valsts tiesību sistēmā un tās attīstījušās līdz ar valsts attīstīšanos. Ārvalstu tiesību sistēmā militārās krimināltiesības ieņem atsevišķas tiesību nozares vietu. Latvijā militārās tiesības atsevišķi netiek izdalītas un netiek veikti pētījumi šo tiesību ietvaros. Militārās tiesības ir iejauktas vispārējā tiesību sistēmā. Bruņotajiem spēkiem pakļauto personu kriminālatbildība iestājas pēc vispārējā krimināllikuma, bet ārvalstīs ir prakse, ka kriminālatbildības regulējums bruņotajos spēkos notiek pēc atsevišķa tiesību akta- militārā krimināllikuma. Pamatojoties uz to, ka Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir skaitliski nelieli, autors piekrīt tam, ka Latvijā likumdevējs rīkojies pareizi, militārpersonu kriminālatbildību regulēt ar vispārējo krimināllikumu, jo tas veic materiālo līdzekļu ekonomiju attiecībā uz speciālu instanču izveidošanu- kara tiesas, militārie prokurori u.c.
2. Apkopojot informāciju par noziedzīgo nodarījumu tendencēm Nacionālajos bruņotajos spēkos, autors secina, ka noziedzības līmenis militārajā dienestā ir augsts. Jāņem vērā fakts, ka bruņotie spēki ir proporcionāli nelieli un ierosināto krimināllietu skaits ir ievērojams. Autors secina, ka vieni no kaitīgākajiem noziedzīgākajiem nodarījumiem militārajā dienestā ir materiāli tehniskie noziegumi, kas apkopoti Krimināllikuma nodaļā par noziedzīgajiem nodarījumiem militārajā dienestā.
3. Kā arī autors nonāk pie secinājuma, ka Krimināllikums dublē Karavīru militārās disciplīnas reglamentu. Autoraprāt, Krimināllikumā nevajadzētu ietvert tādus noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā, kas uzskatāmi par kriminālpārkāpumu, jo, piemērojot disciplinārā reglamenta sodus, audzināšanas funkcija tiktu panākta efektīvāk.
…
