NOZIEDZĪGI NODARĪJUMI VALSTS INSTITŪCIJU DIENESTĀ: LIKUMS
UN PRAKSE
Saskaľā ar 2007.gada 18.aprīlī noslēgto Uzľēmuma līgumu Nr.10-8/20 par
zinātniski pētnieciska rakstura darbu “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju
dienestā: likums un prakse” veikts pētījums, kura rezultāti izklāstīti zemāk.
IEVADS
Krimināllikuma1 (turpmāk arī KL) XXIV nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi valsts
institūciju dienestā” ietverti nodarījumi, kas apdraud publiskās varas darbības
sabiedrības labā interesi, tie tāpat var būt saistīti ar būtiska kaitējuma radīšanu valsts
varai, pārvaldības kārtībai, ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.
Šo noziedzīgo nodarījumu specifika izpaužas tajā apstāklī, ka lielākoties to
izdarītājs jeb noziedzīgā nodarījuma subjekts ir valsts amatpersona, kas ir vai nu
pamatsastāva, vai arī kvalificēta sastāva pazīme. Vēl viena būtiska iezīme, kas
raksturo analizējamo noziedzīgo nodarījumu grupu, ir tas, ka lielai daļai no tiem
piemīt koruptīvs elements, un atbildības par šādiem nodarījumiem regulējumā Latvijai
ir konkrētas starptautiskas saistības.
Formulējot noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, likumdevējs
vairākos sastāvos ir iekļāvis līdzīgas pazīmes, tāpēc būtiska ir to nodalīšana
nodarījuma kvalifikācijas procesā, tāpat kā to nošķiršana no līdzīgiem sastāviem, kas
ietverti Krimināllikuma XIX nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā.”…