Ievads
Dažāda veida nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību ir viens no vēsturiski senākajiem noziegumu veidiem. Jau Svētajos Rakstos šādi pārkāpumi ir daudzkārt pieminēti un atzīti par smagi sodāmiem. Pastāv uzskats, ka minētā veida nodarījums ir cieši saistīts arī ar pašiem pirmajiem Cilvēka dzīves pirmsākumiem- tieši tas ir bijis par iemeslu pirmo cilvēku Ādama un Ievas izdzīšanai no Ēdenes dārza. Pirmās Mozus grāmatas 2. nodaļā ir teikts: “Un tie abi – cilvēks un viņa sieva – bija kaili, bet tie nekaunējās viens otra priekšā” . Taču tad, kad viņi abi bija baudījuši aizliegto augli, “...viņu acis tika atvērtas, un viņi redzēja, ka viņi bija kaili, un viņi sašuva vīģes lapas un izveidoja sev priekšautus”. Agrāk viņi nebija zinājuši to, ka ir kaili, tātad nebija izpratuši tādu jēdzienu kā sekss. Ābols kā aizliegtais auglis ir simbols, kurš ietver arī seksuālo dzīves sfēru mūsdienu izpratnē ar visām no tās izrietošajām iespējamajām negatīvajām sekām.
Un tā visus turpmākos gadu tūkstošus līdz pat mūsdienām visā pasaulē pastāv aktuālas problēmas: tikumības saglabāšana un dzimumneaizskaramība. Līdz ar to aktuāls ir arī jautājums par šajā sfērā esošajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, to sodīšanu, novēršanu, izskaušanu, samazināšanu.
Arī Latvijā, līdzīgi kā citās pasaules valstīs, minētie nodarījumi vairumā gadījumu tiek klasificēti kā noziegumi, un par to izdarīšanu draud kriminālatbildība, kam parasti seko sods. Par katru no šādiem nodarījumiem likumīgi paredzēto atbildību un piemērojamo sodu nosaka Latvijas Republikas Krimināllikums, kurš pieņemts Saeimā 1998. gada 17. jūnijā (likuma spēkā stāšanās laiks un kārtība ir noteikta ar īpašu likumu). Precīzi noteikti soda veidi un apmēri par šiem nodarījumiem ir norādīti XVI nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību” (KL 159. – 166. pants). Tomēr arī šo nodaļu nevar aplūkot izolēti kā no citiem krimināllikuma pantiem, tā arī no bezgala daudzajām citām tiesību normām.
Tāpēc mūsu darba mērķis ir- izpētīt, kā krimināltiesību ietvaros tiek vērtēti noziedzīgie nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā attīstījusies sabiedriskā doma un caur to – arī piemērojamie sodi par tiem, cik efektīga ir pašreizējā likumdošana šādu pārkāpumu novēršanā.
Galvenā pielietotā darba metode ir literatūras un koncepciju teorētiski kritiskā analīze, kā arī vēsturiskā izpētes metode, par nozīmīgāko literatūras avotu izvēloties Krimināllikumu, kā arī vēstures materiālus, kuros minēti dažāda veida nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Tikumība un dzimumneaizskaramība
Tikumības jēdziens gan mūsdienās, gan arī senatnē ir uzskatīts galvenokārt par morālu, ētisku un filosofisku kategoriju. Ievērojot cilvēka individuālās īpatnības var secināt, ka šīs kategorijas, pastāvot galvenokārt tikai cilvēka apziņā, var būt ļoti atšķirīgas. Atšķirības nosaka gan etniskie, sociālekonomiskie un sociālpsiholoģiskie faktori, gan arī katra indivīda saņemtā audzināšana, dzīves pieredze, individuālās personības īpatnības, kas kopumā veido attieksmi pret apkārtējo pasauli, priekšstatu un vērtību sistēmu, ieskaitot arī morāles noteicošos faktorus. Tomēr jautājumā par tikumību mūsdienu izpratnē pastāv arī vispārpieņemtas normas, kas ir vairāk vai mazāk attiecināmas uz jebkuru sabiedrību un tās locekļiem.
…
