Pēc Latvijas Republikā spēkā esošā Krimināllikuma II nodaļas 6. panta 1. daļas noziedzīga nodarījuma jēdziens definējas šādi: „Par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.” Tātad noziedzīgs nodarījums ir personas konkrēta uzvedība, kas izpaužas šīs personas prettiesiskā darbībā vai bezdarbībā. Šajā jēdzienā ir ietvertas vispārīgas kopīgas visu noziedzīgo nodarījumu pazīmes. Katrs noziedzīgs nodarījums tiek izdarīts noteiktā vietā , konkrētā laikā un apstākļos, kuriem ir raksturīgs liels skaits individuālu pazīmju. „Konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāvā vispārīgās noziedzīga nodarījuma pazīmes tiek individualizētas , tātad tajās tiek ietverts konkrēts saturs. Konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāvā paredzēts noteikta veida noziedzīgs nodarījums, par ko draud kriminālsods. Tāds nodarījums var būt slepkavība, zādzība, izvarošana, huligānisms u.c. tml. ”, tā autors U. Krastiņš grāmatā „Noziedzīgs nodarījums” apraksta noziedzīga nodarījuma saistību ar noziedzīga nodarījuma sastāvu. No tā var secināt, ka noziedzīga nodarījuma sastāvs nav viens un tas pats, kas reāli izdarīts noziedzīgs nodarījums.
1.1. Noziedzīga nodarījuma sastāva jēdziens
Latvijas Republikā spēkā esošajā krimināllikumā noziedzīga nodarījuma sastāva jēdziens netiek definēts, taču atsevišķās Krimināllikuma normās ir norāde uz noziedzīga nodarījuma sastāvu, uzsverot tā nozīmīgumu. Noziedzīga nodarījuma sastāva jēdziens un arī tā nozīmīgums izpaužas tajā apstāklī, ka kriminālatbildības pamats ir personas izdarīts nopietns nodarījums, kas paredzēts kā sodāms Latvija Republikā spēkā esošajā krimināllikumā.…