Vainas formu noskaidrot ir nepieciešams, lai pareizi kvalificētu noziedzīgu nodarījumu. Vainas formas noteikšanai ir liela nozīme, lai varētu novērtēt sabiedriskās bīstamības pakāpi viena veida noziedzīgos nodarījumos.
Lai runātu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, ir jāsaprot, ka “noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst (noziedzīga pašpaļāvība), vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tai vajadzēja un tās varēja paredzēt (noziedzīga nevērība)”KL.10.pants.
Krimināllikumā paredzēti divi neuzmanības veidi- noziedzīga pašpaļāvība (luxuria) un noziedzīga nevērība (negligentia), kuri viens no otra atšķirami gan pēc intelektuālā, gan pēc gribas momenta.
Neuzmanība kā vainas forma raksturīga galvenokārt noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar drošības tehnikas, darba vides, sanitārijas, ugunsdrošības, transporta drošības kustības, ekspluatācijas un citu noteikumu pārkāpšanu dažādās tautsaimniecības nozarēs, profesionālo pienākumu pildīšanā (dienesta nolaidība), kā arī nodarījumos pret personu (nonāvēšana aiz neuzmanības) un citos nodarījumos. Šo noziegumu galvenā pazīme ir smago seku iespējamība, ja tās nav, tad tiek runāts tikai par disciplinārās vai administratīvas atbildības iestāšanos.
2.1 Noziedzīga pašpaļāvība
Noziedzīgu pašpaļāvību (pārgalvību) raksturo šādas pazīmes:
Noziedzīga nodarījuma izdarītājs paredzējis savas darbības vai bezdarbības bīstamo seku iestāšanās iespēju- intelektuālais moments;
Noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir vieglprātīgi paļāvies, ka sekas varēs novērst-gribas moments.
Spriežot pēc intelektuālā momenta, noziedzīgai pašpaļāvībai ir zināma līdzība ar netiešu nodomu, atšķirība šeit jāmeklē apsvērumā, ka seku paredzēšana pašpaļāvības gadījumos izpaužas abstraktā veidā. …
