Secinājumi un priekšlikumi
Sakarā ar likumdošanas sakārtotību var secināt, ka vēl daudz pūļu jāpieliek, lai savestu kārtībā visus jēdzienus un likumdošanu visumā. Ir daudz problēmu tiesību pārkāpumu jomā, bet, kamēr nav visi jautājumi noregulēti jāvadās pēc esošām tiesību normām. Tāpēc noziedzīgs nodarījums nevar pastāvēt, ja tam nav noziedzīga nodarījuma sastāva elementu. Un tie būtu - subjekts, objekts, subjektīvā puse, objektīvā puse. Katrai pazīmei atsevišķi un arī kopumā ir savas pastāvēšanas problēmas un nianses. Un neesot kādam no tiesību pārkāpuma sastāva elementiem, nav nemaz tiesību pārkāpuma kā tāda.
Mācībai par nozieguma jēdzienu un tā pazīmēm ir liela teorētiska un praktiska nozīme. Tā sekmē noziegumu apkarošanu un likumības nostiprināšanu. Cīņa pret noziegumiem ir viens no svarīgākajiem valsts drošību sargājošo iestāžu uzdevumiem. Pareizi jānovērtē tiesas, prokuratūras, izmeklēšanas un izziņas iestāžu specifiskais darbs noziegumu novēršanas laukā, šo iestāžu veiktie pasākumi savas kompetences robežās, kuru mērķis ir atklāt un novērst noziegumu izdarīšanas konkrētus cēloņus un veicinošus apstākļus, nepieļaut to izdarīšanu nākotnē. Sabiedrībai tās pastāvēšanas labad ir svarīgi realizēt taisnīguma ideju, balstoties uz kuru par jebkuru pārkāpumu draud tam atbilstošs sods.
Noziedzīgi nodarījumi var būt dažādi – tik dažādi cik cilvēki ir dažādi un vides, kurā viņi atrodas. Tie var būt atkārtoti noziedzīgi nodarījumi (recidīvi), jo persona nav apzinājusies noziedzīgā nodarījuma sekas. Tie var būt izsmalcināti iepriekš pārdomāti noziegumi, noziegumi, lai realizētu kādas ļaunprātīgas tieksmes, kā arī tāds noziedzīgs nodarījums, kas atbilst divu dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm. Ir svarīgi savākt visu pazīmju kopumu, kas veido noziedzīgo nodarījumu, lai pēc to izveidotā sastāva varētu saprast kāds ir konkrētais noziegums un kvalificējot par to varētu spriest taisnīgu tiesu.
Atzīt cilvēku par noziedznieku un sodīt var tikai tiesa, ja nozieguma izdarīšana ir neapstrīdami pierādīta, ja ir konstatēts likumā paredzētais kriminālatbildības pamats. Tas nav soda piemērošanas galamērķis, bet gan tikai līdzeklis šāda mērķa sasniegšanai. Soda gala mērķis ir novērst noziegumu izdarīšanu; panākt, lai ne vien noziegumu izdarījusi persona, bet arī citi svārstīgi sabiedrības locekļi neizdarītu noziegumus. Šo mērķi cenšas sasniegt gan likumdevējs, nosakot kādi bīstami nodarījumi ir noziedzīgi un kādi sodi piemērojami personām, kas tos izdarījušas, gan arī tiesa, nosakot soda veidu un mēru vainīgai personai. No šā mērķa vadās labošanas darbu iestādes, kas izpilda tiesas spriedumus. Noziegumu novēršana ir uzdevums, ko katru dienu veic un kas katru dienu jāveic administratīviem orgāniem un pašai sabiedrībai. …
