1.1.Nelikumīgu ienākumu rašanās apstākļi
Izteiciens “atmazgāt naudu” ir uzskatāms par neoloģismu. Pirmo reizi tas parādījās avīzēs Votergeitas skandāla laikā 1973.gadā, bet juridiskā un likumdošanas kontekstā šis izteiciens tika sākts lietot ASV 1982.gadā. Kopš tā laika tas tiek lietots visā pasaulē. Saskaņā ar ASV prezidenta komisijas cīņai pret organizēto noziedzību formulējumu, ar naudas “atmazgāšanu” saprot procesu, ar kura starpniecību tiek slēpta ienākumu esamība, nelikumīga izcelsme vai nelikumīga izmantošana, kā arī mēģinājumi uzrādīt šos ienākumus kā likumīgas izcelsmes ienākumus. Nelikumīgi gūto naudas līdzekļu rašanās, legalizācijas un tālākās izmantošanas prakses privātā biznesā izpēte ir viena no vissvarīgākajām funkcijām daudzu pasaules valstu nodokļu policijas darbībā.
Mūsdienās, pastāvot vienotam banku tīklam, naudas atmazgāšana ir kļuvusi par globālu problēmu. Naudu var pelnīt 24 stundas diennaktī - kad vienā pasaules malā viens finansu centrs savu darbu beidz, tad otrā cits darbu uzsāk. Ekonomiskās darbības sfērā noziegumi tiek veikti ar mērķi iegūt materiālu labumu, ienākumus. Šādā veidā gūtie ienākumi tiek ieguldīti ne tikai noziedzīgās darbības paplašināšanā, bet arī investēti nekustamajā īpašumā, citu valstu valūtā. Nelikumīgi gūto līdzekļu ieguldīšana luksusa priekšmetos nenes dividendes, tāpēc ir viegli izskaidrojama šādu līdzekļu īpašnieku vēlme ieguldīt līdzekļus finansu – saimnieciskās darbības sfērā, lai nauda strādātu un nestu attiecīgus augļus. Šobrīd nelikumīgā ceļā gūtie ienākumi tiek ieguldīti dažāda veida uzņēmējdarbībā, nekustamā īpašuma un materiālu iegādā. Neapšaubāmi, šāda situācija veicina ekonomisko attiecību kriminalizāciju, pastiprina noziedzīgo grupējumu ietekmi ekonomikas sfērā, pakāpeniski tās pārvēršot par legāliem finansu – saimnieciskās darbības subjektiem, kā arī aug korumpētu ierēdņu skaits. Organizētās noziedzības tradicionālās darbības sfēras ir narkotiku pārvadāšana, izspiešana, cilvēku nolaupīšana, krāpšana, azarta spēles, tirdzniecība ar ieročiem, korupcija, laupīšana un nolaupītā pārdošana. Pēdējos gados šim uzskaitījumam var pievienot radioaktīvo materiālu zādzības, datornoziegumus, plaša mēroga naudas viltošanu un tirdzniecības marku atdarināšanu. Kapitāla atmazgāšana ir svarīga, lai īstenotu kontrabandistu, organizētu kriminālu grupu, iekšēju dīleru, nodokļu nemaksātāju un daudzu citu, kuri nevēlas nonākt varas iestāžu redzeslokā pārlieku straujas bagātības rašanās dēļ, ambīcijas. Acīmredzami šādas noziedzīgas darbības gaitā ēnu struktūras uzkrāj lielus līdzekļus, galvenokārt skaidrā naudā, un tos ir nepieciešams legalizēt. Noziedzīgo grupējumu gada apgrozījums pasaulē sniedzas līdz 500 miljardiem dolāru - to veido narkotikas (50%), preču laupīšana (8%), kontrabanda (8%), prostitūcija (6%), azarta spēles (5%), tirdzniecība ar ieročiem (6%), šantāža (2%) un citi (15%) [1;1]. Noziedzīgu līdzekļu legalizācija attīstītajās valstīs pēdējo gadu laikā ir un paliek nopietna problēma. Dinamiskajos politiskajos apstākļos organizētā noziedzība, balstoties uz dziļajām ekonomiskajām un sociālajām saknēm, pastāvīgi gūst jaunu spēku. Apvienojot sevī profesionālas kriminālas noziedzības, ēnu ekonomikas un korupcijas īpašības, tā ir kļuvusi par bīstamu antisociālu parādību, kas aizvien plašāk savās interesēs izmanto valsts un sabiedrībās institūtus. Pēc Krievijas Iekšlietu Ministrijas speciālistu domām, ar ēnu ekonomiku ir jāsaprot destruktīva rakstura ekonomiku, kas nodara kaitējumu sabiedrībai un tās locekļiem, dod iespēju saņemt nelikumīgus ienākumus, slēpt gūtos līdzekļus no aplikšanas ar nodokļiem. …
