6. SECINĀJUMI
Pēc referāta veikšanas var secināt, ka noziedzības jēdziens ir universāls un ka tajā ir iekļauti arī citi jēdzieni, kā, piemēram, krimināltiesiskās normas, deviance, noziedzīga nodarījuma sastāvs un noziegumu klasifikācija.
Tika noskaidrots arī tas, ka noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai nav viens konkrēts variants un ka tos var klasificēt balstoties uz tādiem faktoriem kā nozieguma veids, nodarījuma smagums, iestādes, kura noziegumu izskata, materiālā zaudējuma. Ir arī Eiropā īpaši izveidota starptautiskā klasifikācija, kuru ir izstrādājusi pētījumu firma EUROSTAT, kas paredzēta vienotai valstu noziedzības reģistrēšanai.
Vēl tika noskaidrota sociālo normu loma noziedzībā un deviantas uzvedības izskaidrošanā. Sociālās normas mēdz būt pārāk nekonkrētas, statiskas un grūti realizējamas. Daži sabiedrības locekļi izvēlas vispārpieņemtajām sociālajām normām nesekot tieši šo iemeslu dēļ. Šāda veida nepakļaušanās rezultātā notiek sabiedrības attīstība, jo novecotās normas tiek nomainītas ar mūsdienu sabiedrībai atbilstošākām. Sociālās normas ir radījusi sabiedrība, lai visi sabiedrības locekļi zinātu kāda uzvedība no viņiem dažādās situācijās tiek sagaidīta. Tās nodrošina sabiedrības pašregulāciju un palīdz izvairīties no vispārēja haosa sabiedrībā.
Apskatot galvenās socioloģiskās noziedzības analīzes teorijas (stigmas, spriedzes, konflikta, diferenciālās asociācijas, anomiju), tika noskaidrots, ka visās šajās teorijās ir kāds trūkums. Noskaidrots tika arī tas, ka noziegumu izdarīšanu gandrīz vienmēr ietekmē cilvēku attiecības, nevienlīdzības izjūta un ekonomiskie faktori. Konfliktu teorija koncentrējas tieši uz sociālās nevienlīdzības jautājumu, kā dēļ daudzi ir pievērsušies noziedzīgam dzīvesveidam.
Stigmas teorijā pie noziedzības tiek vainota cilvēku “apzīmogošana” un “iedalīšana kastēs”, kas nedod noziedzniekam iespēju mainīties un pierādīt sevi, kā vērtīgu sabiedrības locekli. Šī teorija parāda noziedznieku resocializācijas svarīgumu.
Diferenciālās asociācijas teorijas ideja par noziedzību ir balstīta uz to, kur cilvēks ir apguvis deviantu un sabiedrībai nepieņemamu uzvedību. Šī teorija neatbalsta cietumu sistēmu, jo tā ļauj noziedzniekiem apgūt jaunas noziedzīgas metodes, kā arī palielināt savu kriminālo paziņu loku. Diferenciālās asociācijas teorija lūkojas arī uz vidi, kurā noziedznieks ir audzis un to, kā tā ir ietekmējusi šīs personas attiecības ar likumu un normām.
…
