Noziedzība ir nopietna problēma daudzās valstīs, daudzās sabiedrībās. Lai to mazinātu, ir jāsaprot, kāpēc noziedzība pastāv, kas ir tās cēloņi, kāda ir sabiedrības ietekme uz šo parādību. Vai sabiedrībai ir ietekme uz noziegumu izdarītājiem? Kas būtu jādara, lai to mazinātu?
Ar referāta palīdzību vēlos uzzināt, kāda ir sabiedrības loma un ietekme uz indivīdiem, kas pastrādā noziegumus. Kāpēc viņi to dara? Kā tas tiek skaidrots?
Referāta mērķis – noskaidrot un apzināt noziedzības socioloģiskos aspektus. Uzdevumi – uzzināt pašas izplatītākās teorijas, noskaidrot, kā tiek iedalīti un klasificēti noziegumi, gan socioloģiski, gan pēc likumu spēka. Nākotnes perspektīvas un iespējamos esošos un vajadzīgos risinājumus, kā arī izdarīt secinājumus par iegūto informāciju un veidot vispārinājumus. Secinājumos izvērtēt Latvijas situāciju, balstoties uz jaunāko pieejamo statistiku.
Referāts ir teorētisks. Tajā netiks apskatītas un analizētas reālas situācijas.
Noziegums ir indivīda cīņas izpausme pret netaisnīgiem sociāliem apstākļiem un kapitālisma radīto nevienlīdzību. (Diana Kendall, Jane Lothian, 2000, ).
Noziegums ir visbiežāk definēts kā ikviena aktivitāte, kas lauž eksistējošo likumu. (Anthony Giddens, 1997, 103.).
Noziegums – Krimināllikumā paredzēts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš izdarīts tīši vai aiz neuzmanības, un par kura izdarīšanu draud kriminālsods – brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par 2 gadiem. (Skaidrojošā vārdnīca, 2004).
Kas ir noziedzība?
Noziedzība – negatīva, sabiedrībai ļaunumu nodaroša sociāli tiesiska parādība, kurai piemīt savas likumsakarības, kvalitatīvi un kvantitatīvi parametri. Lai to apkarotu valstij un sabiedrībai jāveic speciāli antikrimināli pasākumi. (Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca, 1997).
Pirmais mēģinājums skaidrot noziedzību bija balstīts uz bioloģiskiem aspektiem un raksturu. Uzskatīja, ka noziedznieki ir bioloģiski deģenerāti vai nepilnvērtīgi cilvēki. Vēl viena bioloģiskā pieeja – pētīt ģimenes ciltskoku.
Psiholoģiskās teorijas arī mēģina skaidrot noziedzību, skatot noteiktus peronību tipus. Taču šīs teorijas var izskaidrot tikai dažus noziegumu aspektus. (Anthony Giddens, 2002, 96.)…
