Ievads.
Lauku attīstība ir viena no aktuālākajām Latvijas reģionālās attīstības problēmām. 30% valsts iedzīvotāju dzīvo laukos, kas aizņem Latvijas lielāko teritorijas daļu. ES ir atzinusi, ka – lai nodarbotos ar tradicionālajām saimniekošanas nozarēm laukos, apsaimniekotai zemes platībai jābūt ne mazākai par 50 hektāriem. Latvijā tikai 6.4 % ir tādu zemes īpašnieku, kam apsaimniekotās zemes platības ir lielākas par 30 hektāriem, bet 64.8 % veido tādi zemes īpašnieki, kas apsaimnieko 2 – 10 hektāru zemes. Arvien vairāk Latvijas zemnieku uzskata, ka pēc iestāšanās ES mazie zemnieki nespēj vairs eksistēt un konkurēt ar lielajām zemnieku saimniecībām, kas savu produkciju piedāvā vietējam un ES tirgum. Līdz ar to mazie Latvijas zemnieki, meklējot veidus, kā vairāk nopelnīt, izmatojot raksturīgās lauksaimniecības zemes, ūdeņu un mežu iespējas, pamazām sāk attīstīt dažādas netradicionālās lauksaimniecības formas.
Netradicionālā lauksaimniecība kļūst arvien populārāka to cilvēku vidū, kuri līdz šim nodarbojās ar tradicionālo lauksaimniecību nelielās platībās, kā arī tām zemnieku saimniecībām, kurās lauksaimniecība ir pamatražošana. Par netradicionālās lauksaimniecības nozarēm Latvijā uzskata mūsu klimatiskajos apstākļos maz izplatītu vai jaunu sugu, piemēram, ārstniecības augu, sēņu, dzērveņu, lāceņu, saldūdens vēžu, kaņepju, utml. un pie mums vēl nepazīstamu dzīvnieku un augu sugu audzēšanu.
. Nozares vēsture.
Netradicionālā lauksaimniecība Latvijā ienāca 80-to gadu beigās un piedzīvoja samērā strauju attīstību un sabiedrības atzinumu. Daudzas no netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm, kas sākumā tika atzītas par tādām, tagad jau var droši saukt par tradicionālām (to skaitā arī dzērveņu audzēšana), jo šo nozaru attīstība ir strauja un konkurence tirgū ar katru gadu pieaug. Netradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstībā iezīmējas tendence stabilizēties un izveidot tirgus prasībām atbilstošu produkcijas ražošanu. Lauksaimnieciskās ražošanas dažādošana veicina īpašu produktu ražošanu, kuriem ir iespējams radīt augstu pievienoto vērtību.
Šo nozaru attīstību pagājušajā gadā veicināja valsts piešķirtās subsīdijas, ko varēja saņemt fiziskās un juridiskās personas, kas nodarbojas ar Latvijas apstākļiem maz izplatītu vai jaunu netradicionālu augu, dzīvnieku un sēņu sugu, piemēram, ārstniecības augu, šampinjonu, austersēņu, dzērveņu, saldūdens vēžu audzēšanu.
…
