Mežam un kokiem latviešu tautas dzīvē kopš seniem laikiem bijusi ievērojama loma. Tas deva materiālus labumus, izkopa tautas estētiskās jūtas un garīgumu, kalpoja par iedvesmas avotu mākslā. Mežs ir Latvijas ainavas neatņemama sastāvdaļa. Meža komerciālais pamatprodukts – koksne jau no seniem laikiem noderēja celtniecībai un dažādu sadzīves priekšmetu izgatavošanai. Mežmateriālu nozīme laika gaitā ir nepārtraukti pieaugusi.
Mežam ir ļoti daudzfunkcionāls raksturs. Tas regulē biosfēras procesus (klimata regulācija, ūdens aprites regulācija, augsnes aizsardzība, dzīves vides uzlabošana), pilda sociālās funkcijas – rekreācijas, sanitāri-higiēnisko funkciju, estētisko jūtu izkopšanu, kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu, veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (meža vides un tai raksturīgo struktūru saglabāšana, mežam raksturīgo augu, dzīvnieku un mikroorganismu sabiedrību saglabāšana), ražo biomasu(koksnes ražošana, nekoksnes produkcijas ražošana).
Sabiedrībai ir jānodrošina līdzsvars starp meža ekoloģisko, sociālo un ekonomisko vērtību izmantošanu. Pareizi ir norādīts Latvijas meža politikā, ka „mežs nav mērāms tikai kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās, un sociālās funkcijas gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī”. Vispārzināma ir meža nozīme skābekļa ražošanā, ogļskābās gāzes asimilācijā, hidroloģiskā režīma stabilizācijā, gaisa un ūdeņu tīrības nodrošināšanā. Ne mazāk vērtīgs ir mežs kā dabas daudzveidības saglabātājs. Daudzām sugām, kuras lielākajā Eiropas daļā ir apdraudētas vai izzuduša, Latvijā ir dzīvotspējīgas populācijas.
Darba tapšanas gaitā autors vēlas izpētīt, izvērtēt mežsaimniecības nozari, tās pašreizējo darbību un attīstības perspektīvas.
Darbā izmantotās metodes: dažādu literatūras un citu informācijas līdzekļu pētīšana, secinājumu izdarīšana.…