Novitātes un pārmaiņas Maksātnespējas likumā salīdzinājumā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"

, gan kreditoru, gan parādnieka. Līdz 2008.gada 1.janvārim maksātnespējas jomu regulēja 1996.gadā pieņemtais likums „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, kuru mērķis bija kreditoru intrešu maksimāla aizsardzība. Tādēļ, lai īstenotu kreditoru kopuma intereses, lielākā daļa maksātnespējas procesu kā maksātnespējas stāvokļa risinājums tika pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu. Tādējādi finansiālās grūtībās nonākušajam uzņēmumam nebija iespējas pasākumus, lai atjaunotu savu maksātspēju. Tāpat līdzšinējā maksātnespējas regulējumā bija iekļauts nepilnīgs maksātnespējas subjektu loks, piemēram trūka fizisko personu, biedrību, nodibinājumu, kapitāla un finanšu tirgus dalībnieku. Turklāt līdz 2008.gada 1.janvārim spēkā esošais likums „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” pieļāva arī nepamatotu maksātnespējas pieteikumu iesniegšanu un komersants varēja ierosināt maksātnespējas lietu pret savu konkurentu dažu latu parāda dēļ, tādējādi būtiski kaitējot otra komersanta prestižam un uzņēmējdarbībai kopumā. Šo iemeslu dēļ tika izstrādāts jauns regulējums - Maksātnespējas likums, ko Saeima pieņēma 2007.gada 1.novembrī un kas stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī būtiski mainot maksātnespējas procesa izpratni un norisi, mainot procesa darbības principus un mērķus. 2010.gada 26.jūlijā saeimā tika pieņemts un 2010.gada 1.novembrī stājās spēkā jaunais Maksātnesējas likums, kas ieviesīs jauninājumus fizisko personu maksātnespējas procesā un paātrinās maksātnespējas procesu juridiskajām personām.