Noturīgās vidi piesārņojošās organiskās vielas Latvijas ūdeņu zivīs

Dioksīni ir dažādu procesu blakusprodukti, kuros augstās temperatūrās var iedarboties halogēnorganiski savienojumi. Kā vielas tie nav ražošanas produkts, bet ir citu procesu blakusprodukts. Tie rodas nepilnīgas sadedzināšanas, atsevišķu ķimikāliju ražošanas, metāla pārstrādes, pārkausēšanas un papīra balināšanas procesos. Dioksīni ir arī automašīnu izplūdes gāzēs, cigarešu dūmos, kā arī dūmos, kas rodas koksnes un ogļu sadedzināšanas laikā.
Dioksīna avoti:
1) Insekticīdi, pesticīdi, herbicīdi (Vjetnamas kara laikā tika lietots defoliants, kas tika izsmidzināts džungļos. Šī defolianta sastāvā kā piemaisījums tika atklāts dioksīns).
2) Plastmasa (PVC) – tapetes, PVC pudeles, maisiņi, iepakojumi u.c. To ražošanā un sadedzināšanā kā blakusprodukts rodas dioksīns.
Nonākuši vidē, polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni ir ļoti stabili. Augsnē šīs vielas saglabājas ilgāk par 10 gadiem, to pussabrukšanas periods ūdenstilpju nogulumos var būt 4-12 gadi. Turklāt to transportēšana ūdens vidē ir apgrūtināta, jo šīs vielas ir mazšķīstošas. To degradācija galvenokārt notiek hidrolītisku un fotoķīmisku procesu rezultātā.
Galvenie potenciāli bīstamie dioksīnu un dibenzofurānu avoti Latvijas apstākļos ir:
• Atkritumu nekontrolēta degšana sadzīves atkritumu izgāztuvēs
• Sadzīves atkritumu nesankcionēta dedzināšana to rašanās vietā
• Sadzīves atkritumu pārvērtību procesi un gruntsūdens piesārņojuma rašanās (Kļaviņš, 2009).
Dioksīni akumulējas barības virknēs un dzīvajos organismos, pat niecīgās to koncentrācijās radot negatīvas darbības. (Kļaviņš bez dat). Piemēram, atkritumu sadedzināšanas procesā izdalīto dioksīnu ieelpo cilvēki. …