Pirms sākt runāt par terminiem un definīcijām ļoti būtiski ir aplūkot notiesātās personas tiesisko stāvokli kopumā. Notiesātā tiesiskais stāvoklis sākas ar viņa iekļūšanu tiesu sfērā, kas tieši saista ar soda izpildi. Jāmin, ka tiesu sfēra ir saistīta tikai ar kriminālsodiem - krimināltiesībām. Neviena persona nevar kļūt par notiesātu personu un nokļūt cietumā demokrātiska valsti bez tiesas sprieduma.
Tātad, lai persona būtu atzīstama par notiesātu nepieciešams tiesas spriedums, kas veikts uz lietiskajiem pierādījumiem. Līdz ar to, ja kāda no sastāvdaļām iztrūkst, tad nevar būt runa par notiesātu personu.
Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu tiesiskais statuss nozīmē:
personām, kuras izcieš sodu ir visas Latvijas Republikas Satversmē paredzētās tiesības ar ierobežojumiem, kuri noteikti attiecīgajos valsts likumdošanas aktos;
tāpēc šiem likumdošanas aktiem izvirzītas speciālas prasības, tajos nostiprināts notiesāto tiesiskais stāvoklis, kurš konkretizē notiesāto tiesību ierobežojumus;
šī tiesiskā stāvokļa konkretizēšana un nostiprināšana rada likumības nodrošināšanas garantijas notiesātajiem, kuras nodrošināt ir sodu izpildes institūciju pienākums.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu, “Krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šā likuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa. Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas”.1 Krimināllikuma 38.pants nosaka, ka viens no pamatsoda veidiem ir paredzēta brīvības atņemšana – personas piespiedu turēšana ieslodzījumā. Brīvības atņemšanas laiku nosaka gados, mēnešos un dienās. …
