Par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, es, izvēlējos rakstīt, jo savu praksi es pavadīju Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un prakses vietā mans uzdevums bija saistībā ar notekūdeņu dūņām un man radās interese par to kā tās tiek apsaimniekotas.
Mans darba uzdevums bija noskaidrot apsaimniekošanas veidus Latvijā, salīdzināt un veikt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas novērtējumu divās pilsētās- Dobelē un Liepājā.
Darba ietvaros veicu interviju (uzdotos jautājumus var apskatīt pielikumā Nr.1) ar Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pārstāvi Guntu Šneideri- Liepājas NAI ķīmiķi tehnoloģi.No iegūtajām atbildēm veicu arī novērtējumu notekūdeņu apsaimniekošanai.
1.Notekūdeņu dūņu raksturojums
1.1.Notekūdeņu dūņu iedalījums
Notekūdeņu dūņas- suspensijas, kas tiek izdalītas no notekūdeņiem to mehānisko, bioloģisko un fizikāli ķīmisko attīrīšanas procesu laikā.
Tās iedala:
Aktīvās dūņas;
Anaerobos apstākļos pūdētās dūņas;
Aerobos apstākļos stabilizētās dūņas;
Iebiezinātās, vai sablīvētās dūņas;
Atūdeņotās dūņas;
Žāvētās dūņu laukos dūņas;
Termiski žāvētas dūņas.
Dūņu no pirmreizējām un otrreizējām nosēdtvertnēm apstrādes metodes, tilpums, sastāvs un īpašības ir atkarīgas no attīrāmo notekūdeņu daudzuma, veida un sastāva. Nogulšņu daudzums, ko atdala pirmreizējās nosēdtvertnēs, atkarīgs no notekūdeņu dzidrināšanas efekta.
Svaigas dūņas no pirmreizējām nosēdtvertnēm ir ļoti neviendabīgas, tās veido recekļainu, pelēku vai pelēki brūnu suspensiju ar skābu smaku. Ņemot vērā to, ka pirmreizējās dūņas satur daudz organisko vielu, tās ātri plūst, iegūstot tumši pelēku vai melnu krāsu un izdala nepatīkamu, skābu smaku. Vidējais no nosēdtvertnēm atdalīto, dūņu mitrums sastāda apmēram 95%, ja dūņas tiek atdalītas pašteces ceļā, un apmēram 92%, ja tiek lietoti virzuļsūkņi.…
