IEVADS
Notekūdeņi veidojas cilvēka darbības rezultātā, ūdenim piejaucoties dažādiem piemaisījumiem, un no atmosfēras nokrišņiem, kuri jānovada no teritorijas.
Pēc notekūdeņu rašanās veida notekūdeņus iedala četrās grupās:
• Sadzīves notekūdeņos, kas radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību rezultātā;
• Lietus notekūdeņos, kas veidojas no atmosfēras nokrišņiem, tiem notekot no ēku jumtiem, ielām un citām teritorijām ar pilnīgu vai daļēju virsmas segumu;
• Ražošanas notekūdeņos, kas radušies uzņēmējdarbības vai ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves vai lietus notekūdeņi;
• Komunālos notekūdeņos, kas sastāv no sadzīves notekūdeņiem, sadzīves un ražošanas notekūdeņu sajaukuma un lietus notekūdeņiem.
Notekūdeņos nokļūst dažādas vielas, kas nosaka to piesārņotības pakāpi un raksturu. Neattīrīti vai nepilnīgi attīrīti notekūdeņi, ieplūstot ūdenstecēs, ūdenskrātuvēs un pazemes ūdeņos, pasliktina to kvalitāti un dažreiz padara ūdens avotus pilnīgi neizmantojamus, izraisa to aizaugšanu. Attīrot notekūdeņus, uzkrājas ievērojams daudzums notekūdeņu dūņu. Dūņās vienmēr ir cilvēku veselībai un videi bīstami komponenti - smagie metāli, piesārņojošas organiskās vielas, patogēni organismi u.c. Piesārņotie notekūdeņi satur dažādas ķīmiskas vielas. Tāpēc pirms novadīšanas upēs tie ar dažādām metodēm ir jāattīra.
Notekūdeņu raksturojumu sastāda tā fizikālās īpašības un ķīmiskais, un bakteriālais sastāvs. Divas trešdaļas no sadzīves notekūdeņu piesārņojuma ir izšķīdušā vai pusizšķīdušā veidā, un tikai viena trešdaļa ir notekūdenī kā izgulsnējamas vielas.
Labi attīrīts notekūdens ir bez smakas, nesatur izgulsnējamas vielas un ir caurskatāms vismaz 50 cm biezā slānī. Daudzreiz tam ir viegli dzeltenīga nokrāsa, ko rada humīnskābes. Tas ir nerūgstošs, un tā pH vērtība ir ap 7.
Par mehānisko notekūdeņu apstrādāšanu sauc rupjo daļiņu, smilts un citu nosēdvielu, kā arī uzpeldošo vielu atdalīšanu ar vienkāršiem fizikāliem un mehāniskiem paņēmieniem. Peldošās un izšķīdušās organiskās vielas atdala galvenokārt ar bioloģisko apstrādi. No notekūdeņiem izdalītās vielas tālāk novada uz nākamo notekūdeņu attīrīšanas pakāpi, ko sauc par dūņu apstrādi, arī šeit izmanto fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās metodes.
…
