Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:821717
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.01.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
  Latvijas notariāta vēsture   
  Kas ir notārs   
  Par Notariāta likumu   
  Starptautiskais notariāts   
  Kas var kļūt par zvērināto notāru   
  Kas nevar kļūt par zvērinātiem notāriem   
  Zvērinātu notāru eksāmeni   
  Notariāta vispārīgie noteikumi   
  Nobeigums   
Darba fragmentsAizvērt

Notariāta izveidošanas celoņi ir cieši saistīti ar to, ka cilvēku sabiedrība sāka attīstīties. Cilvēki gribeja būt pārliecinati par to, ka slēdzot kādu darījumu viņu tiesības ir aizsārgātas. Notariāts ir katras valsts tiesību sistēmas sastavdaļa. Tāpēc ka notāra veiktas funkcijas ir nepieciešamas sabiedrībai. Notārs izskaidro tiesības, informē par likumu un, ja tas ir nepieciešams, par tiesu praksi un teoriju. Viņš brīdina par sekām nodokļu jomā un dara pusēm zināmas to tiesības un priekšrocības. Kā arī viņš raugās, lai tiktu ievēroti obligātie nosacījumi un brīdina puses, ja jautājumi tiek apstrīdēti.Notārs palīdz pusēm izstrādāt vienošanos, cik vien iespējams, samierināt tās tur, kur nav panākta pilnīga saprašanās, nodrošinot vienošanās līdzsvaru un līdz ar to arī taisnīgumu, raugoties, lai mazāk pieredzējusī vai mazāk kompetentā puse nenonāktu nelabvēlīgā stāvoklī.
Vārds notārs (notarius) no latīņu valodas tūlkojas ka rakstītājs, sekretārs . Tāpēc notariāta institūta izveidošanos visbiežāk saista ar Senas Romas tiesībam, bet dāži vēsturnieki saista ar Babiloniju. Jo tieši Babilonijā ar privātīpašuma rašanos sāka sasaukt lieciniekus slēdzot darījumus. Liecinieks sniedza notāra pakalpojumus, viņš atcerejas visus apstākļus un visu darījuma saturu. Bet kad radas rakstība, liecinieks tika saukts tikai lai nostiprinātu to faktu, ka darījums ir noslēgts. Tālāk darījumi tika pierakstīti uz māla plaksnēm. Tās nodrošināja juridiskiem dokumentiem ilgu glābāšanas termiņu.
18. gadsimta beigās Vidzemi, Kurzemi un Zemgali pievienoja Krievijai, līdz ar to izmaiņas notika ne tikai politiskajā dzīvē, bet arī likumos un tiesībās. Izmaiņām pakļāvās arī toreizējie notāri, un no šī laika civilā likumdošana bija cieši saistīta ar Krieviju.
Līdz 1889.gada Krievijas tiesu reformai publisku aktu taisīšana nebija jāveic notāriem - tas ietilpa tiesu iestāžu pārziņā. 19. gs Latvijas pilsētas izcēlās visā Krievijā, jo tikai Vidzemē un Kurzemē darbojās tā sauktie publiskie notāri, kuru kompetencē ietilpa vienīgi apliecinājumu izdarīšana, turklāt viņiem nebija tiesību apliecināt visus tiesiskos darījumus. Apliecinājumus izdarīja arī tiesu iestādes. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties