SECINĀJUMI
Rakstot referātu par tēmu „Notariāts: jēdziens un nozīme”, nācās secināt, ka notariāta pirmsākumi meklējami senā vēsturē. Mūsdienās notāra amats pastāv un darbojas organizētā sabiedrībā, kas ir sasniegusi noteiktu attīstības pakāpi. Tas nozīmē, ka ir izveidota tiesu un tiesību sistēma, attīstījušās komplicētas privāttiesiskās attiecības. Jau no seniem laikiem notāru uzskata par miertiesnesi. Tas ir jurists, kurš vieno personu viedokļus, nevis izšķir to strīdus. Notārs, savus amata pienākumus pildot, ir pakļauts vienīgi likumam un darbojas kā neatkarīgs, neitrāls fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs.
Rakstot darbu par pētāmo tēmu, vērā ņemami šķita fakti, ka:
1) saskaņā ar Notariāta likumu, amata darbībā notāri ir pielīdzināti valsts amatpersonām, bet viņi neatrodas publiskās dienesta attiecībās ar valsti;
2) notārs nepārstāv valsts iestādi un netiek ierindots valsts pārvaldes iestāžu hierarhijā;
3) notāram nav iespēju pieņemt pārvaldes lēmumus vai izdot administratīvos aktus;
4) valsts veiktā uzraudzība un kontrole attiecībā uz notāra profesionālo darbību aprobežojas tikai ar tās tiesiskuma pārbaudi, bet notāram ir pienākums iesniegt ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju.
Bez tam, Notariāta likuma 238.pants nosaka, ka notāri piekopj brīvo profesiju – profesiju, kas ir neatkarīga un nav pakļauta ekonomiskajiem un politiskajiem ierobežojumiem. Notāri ir pašnodarbinātas personas, kas pilda valsts funkcijas, ko tiem uzdots veikt personiski savā vārdā, paliekot neitrālās attiecībās ar publisku dokumentu dalībniekiem, un uz tiem attiecas konfidencialitātes pienākums. …