Nāve...Šī vārda jēgu var iztulkot dažādi – kā nu kuram labpatīkas. Citiem tas ir vienkārši vārds, citiem apceres objekts un vēl citiem kaut kas biedējošs, baiss. Varētu teikt, ka vārdam “nāve” ir vairākas šķautnes, no kurām to var pētīt un izzināt, kā, piemēram – kā no medicīniskās, reliģiskās, filozofiskās un pat no literārās, tā arī no citām pusēm. Bet šoreiz šo vārdu neminu, lai apspriestu tā jēgu un būtību. Manis izvēlētajā darba tēmā nāve ir tikai kā fons (protams, ne mazsvarīgs), uz kura tiek risinātas visdažādākās situācijas, problēmas un no tās izrietošās sekas.
Neapšaubāmi, nāve ir juridisks fakts, bet tas nebūt nenozīmē, ka tā vienmēr ir arī kaut kā beigas, gals. Tas it sevišķi izpaužas tādā tiesību jomā, kā mantojuma tiesības. Bet, tā kā mantojuma tiesības ir tikai daļa no civiltiesībām, tad tā ir cieši saistīta ar lietu, ģimenes un arī ar saistību tiesībām.
Minētajās tiesību jomās, nāve ir tikai maza daļiņa no kāda tālāk (vai agrāk) notiekoša procesa. Protams, no cilvēciskā viedokļa ir skarbi teikt, ka cilvēka nāve ir maza daļa no “kaut kāda” procesa, bet diemžēl tā tas ir. Vēl nepatīkamāks liekas fakts, ka no vienas personas nāves otra personas gūst (var gūt) kādu labumu – kā mantiskajā, tā arī tiesību jomā.
Tomēr sadzīvē tāda situācija ir pašsaprotama un liekas vienkārša, lai gan tas nebūt tā nav. Ir daudz un dažādi nosacījumi, kuri nosaka mirušā atstātā mantojuma tālāko likteni. No 1992. gada 1. septembra, kad stājās spēkā atjaunotais un grozītais Latvijas Republikas 1937. gada Civillikums mantojuma tiesību daļā, mantojuma liktenis tika noteikts ar tiesas palīdzību, bet kopš 2003. gada 1. janvāra tiesas vietā šo funkciju pilda notārs. Tāpēc arī mana darba tēma ir “Notariāta funkcijas mantojuma lietās”.
Par darba galveno mērķi es izvirzīju aplūkot tādas mantojuma kārtošanas lietas un situācijas, kurās, pēc manām domām, procesuālā kārtība un likuma piemērošana ir vissarežģītākā. Vairāk gan neaplūkošu notāra veiktās darbības, jo būtībā tās ir puslīdz vienādas, kārtojot jebkuru mantojuma lietu, lai gan, pats par sevi saprotams, ir izņēmumi, bet gan aplūkotas tiks pašas mantojuma lietas, to sarežģītība un lietvedība.
Bet, tā kā šis darbs ir saistību tiesību kursā, tad, protams, vairāk tiks aplūkotas problēmas un situācijas mantojuma lietās, kuras ir ciešāk saistītas ar šo tiesību nozari, tātad – mantojuma lietas, kurām par mantošanas pamatu ir testaments vai mantojuma līgums.
…
