Noslēdzošās apstrādes posma mērķis ir iegūt tādas detaļas, kādas tās paredzētas projektā un veikt šo detaļu un kopsalikuma vienību apstrādi un sagatavošanu apdarei. Noslēdzošā apstrāde sastāv no:
mehāniskās apstrādes posma
detaļu un kopsalikuma vienību sagatavošanas apdarei.
Mehāniskās apstrādes laikā tiek veikta tapu veidošana, profilēšana, ligzdu veidošana urbšana un virpošana.
Tapu veidošanu veic uz speciālām tapošanas mašīnām. Rāmju tapu veidošanai iespējams izmantot arī frēzmašīnas ar apakšējo vārpstas novietojumu.
Profilus veido uz frēzēšanas darbmašīnām ar dažādu vārpstu novietojumu, kā arī ar elektriskajām rokas frēzēm (virsfrēzēm). Lai iegūtu apaļa, ovāla vai mainīga šķērsgriezuma profila sagataves, lieto dažādu veidu virpošanas darbmašīnas. Atkarībā no apstrādes principa virpas iedala parastajās un bezcentra virpās. Gan frēzēšanu, gan virpošanu iespējams veikt uz kopējamām mašīnām, kuras pēc koka vai metālā izveidota parauga veic attiecīga izstrādājuma izgatavošanu.
Ligzdu veidošanai, atkarībā no tās šķērsgriezuma, izmanto dažādas darbmašīnas. Ligzdas ar taisnstūra šķērsgriezumu var izgriezt ar kaļamām mašīnām vai ķēdes dobjamām mašīnām. Savukārt ligzdas ar noapaļotiem galiem var veidot uz horizontālām un vertikālām urbjmašīnām vai frēzmašīnām ar augšējo vārpstas novietojumu.
Urbjmašīnas var būt ar horizontālu vai vertikālu vārpstas novietojumu. Ražošanā izmanto daudzvārpstu urbjmašīnas, ar kurām iespējams iestrādāt lielu daudzumu dažāda diametra urbumu gan detaļu plaknēs, gan galos.
Detaļu un kopsalikuma vienību sagatavošana apdarei ir nepieciešama, lai novērstu iepriekšējā apstrādē lietoto griezējinstrumentu vai materiālu atstātās pēdas, mehāniskus bojājumus vai nepieļaujamas koksnes vainas. Virsmu sagatavošanu parasti veic slīpējot. Dažādām detaļām iespējams izvēlēties dažāda veida slīpmašīnas.…