Pēdējos gados gan ārvalstu, gan pašmāju cilvēktiesību eksperti arvien vairāk kritizē Latviju par represīvo kriminālsodu politiku un lielo ieslodzīto skaitu. Latvija joprojām atrodas vadošajās pozīcijās Eiropā ieslodzīto skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju, atpaliekot tikai no mūsu tuvākajiem Austrumu kaimiņiem.
Pēdējās desmitgadēs daudzu valstu krimināltiesiskajās sistēmās savu vietu atradušas jaunas, ar brīvības atņemšanu nesaistītas sankcijas - darbi sabiedrības labā, cietušajam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana, cietušā izlīgums ar vainīgo, ārstēšanās programmas (jo īpaši narkomāniem un likumpārkāpējiem, kuri izdarījuši seksuālos noziegumus), intensīva uzraudzība, īpašu centru apmeklēšana nepilngadīgajiem, vairāku sodu kombinēšana un daudzi citi.
Šie sodi un sankcijas liek lielāku uzsvaru uz likumpārkāpēja iekļaušanu sabiedrībā un nevis izolēšanu no tās. Tie ļauj likumpārkāpējam palikt sabiedrībā, tomēr ar šiem sodiem cenšas viņā veicināt atbildības izjūtu, liekot apzināties savas uzvedības sekas un iesaistīties resocializējošos pasākumos.
Latvijā un citās valstīs aizvien lielāka nozīme piespriežot kriminālsodus par noziedzīgiem nodarījumiem apsūdzētām personām tiek piešķirta tam, vai piespriestais sods būs pietiekami efektīvs. Piespriežot sodu ir jāizvērtē vairāki apstākļi. Arvien biežāk tiesneši un arī sabiedrība nonāk pie atziņas, ka likumpārkāpēja reāla izolācija no sabiedrības, ne vienmēr novedīs pie tā, ka sodu izciešot, šī persona neveiks atkārtotus likumpārkāpumus. Tādēļ tiek meklēti alternatīvi soda izciešanas veidi, kas nebūtu saistīti ar reālu brīvības atņemšanu. Tādi sodi varētu būt – naudas sods, piespiedu darbi, mantas konfiskācija u.c. Šajā darbā autors apskata vienu no alternatīvām cietumsoda reālā izpildē – nosacītu notiesāšanu.
Nosacīta notiesāšana ir piespriestā kriminālsoda neizpildīšana ar nosacījumu, ka notiesātais pārbaudes laikā neveiks jaunus noziedzīgus nodarījumus, nepārkāps sabiedrisko kārtību un pildīs tiesas uzliktos pienākumus.…
