Katru gadu 1.septembrī uz skolu nāk mazas meitenes un zēni, saposušies baltās blūzēs un rokās nesot krāšņus ziedu pušķus. Viņi nāk ar lielu prieku un lepnumu – es esmu skolnieks, es jau eju pirmajā klasē. Katrs cer uz interesantu skolas dzīvi un dažādām jaunām un interesantām nodarbēm.
Pirmā diena skolā liekas tik jauka – ziedi, apsveikumi, jaunas grāmatas, jaunas lietas, kas nopirktas skolas vajadzībām, jauni draugi. Bērns jauno iespaidu pārņemts, priecīgs un jūtas jau daudz lielāks un pieaugušāks. Kaut ātrāk pienāktu rīts un atkal varētu doties uz skolu!
Vecāki savus mazos skolēnus uz skolu pavada ar dažādām izjūtām. Citam šķiet, ka viņa bērnam jau skolā nekādu problēmu nebūs, jo viņš jau labi prot lasīt un rēķināt. Cits veras uz savu lolojumu ar bažām, jo lasīšana vēl tā īsti nepadodas.
Dienas skrien uz priekšu, nāk klāt jaunas grāmatas, jāpilda arī mājas darbi. Aizvien mazāk laika paliek rotaļām un izklaidēm. Turpretī mazākie brāļi un māsas, kā arī jaunākie draugi pagalmā rotaļājas un mazajam skolēnam vairs nemaz negribas sēdēt pie mājasdarbu pildīšanas.
Aizvien biežāk izskan jautājumi – vai ilgi vēl man jāiet skolā? Kad beidzot būs brīvlaiks? Rīti bieži vien iesākas ar asaru plūdiem un nevēlēšanos doties uz skolu, parādās sūdzības par vēdersāpēm, sāk sāpēt galva. Daži bērni lai izvairītos no iešanas uz skolu sāk pat izdomāt dažādus neticamus atgadījumus. Vecāki satraukti dodas uz skolu, lai noskaidrotu, kas tad īsti notiek.
Atbilde ir vienkārša, bet vecākiem bieži vien grūti izprotama. Jūsu bērns vēl nav gatavs mācībām skolā. Bet bērnam jau ir 7 gadi. Taču ne jau tikai bioloģiskais vecums nosaka bērna gatavību skolai, ir virkne citu priekšnosacījumu. Bieži vien bērni ir psiholoģiski jaunāki, kaut gan daudz informētāki dažādos jautājumos nekā viņu vecāki šajā vecumā un plašā informētībā vien nenozīmē bērnu personības attīstību. Kāds bērns gatavs skolas gaitu uzsākšanai var būt jau 5 gados, bet cits varbūt tikai 8 gados. Uzsākot skolas gaitas bērna dzīvē parādās daudz jaunu faktoru – klases kolektīvs, jauni pienākumi, dienas režīma maiņa, skolotāja personība – kas ne vienmēr ir patīkami un pieņemami. Tieši pirmajos skolas mēnešos sāk veidoties bērna attiecību sistēma ar pasauli un sevi, kā arī savstarpējo attiecību formas ar vienaudžiem un pieaugušajiem, kas nosaka turpmākās mācīšanās efektivitāti, saskarsmi un personības pašrealizēšanos skolās vidē.
Kādi tad ir šie galvenie nosacījumi, kuri ir noteicošie bērna gatavībai skolai? Kā palīdzēt bērnam iekļauties skolas vidē un nenodarīt bērnam pāri priekšlaicīgi nosēdinot viņu skolas solā?
Problēma: Bērnu psiholoģiskā vecuma neatbilstība bioloģiskajam vecumam un tās radītie mācību traucējumi, bērna vājā fiziskā attīstība, patstāvības , paškontroles trūkums, neprasme veidot sociālos kontaktus, patstāvīgi risināt konfliktus, emocionālā nenoturība.
Mērķis: Pētīt un salīdzinoši analizēt teorētiskās atziņas par pirmsskolēna gatavību uzsākt mācību darbību skolā.
Pētījuma objekts: Mācību darbība skolā.…
