Mana nodaļa iepazīstina ar Norvēģijas vēsturi, galvenajiem notikumiem, iedzīvotājiem, kultūru un tās īpatnībām. Lai cik liela vai skaista tā būtu, mēs varam iepazīties un pastāstīt pārējiem, cik lieliska un vienreizēja tā ir. Jo ne katram no mums ir bijusi izdevība apmeklēt daļiņu no Baltoskandijas reģiona.
Darba galvenais mērķis ir pievērst studentu uzmanību interesantajai un savdabīgajai Norvēģijai, kas nemaz tik tāla un sveša nav.
Galvenie uzdevumi ir iepazīstināt ar Norvēģijas veidošanās vēsturi un galvenajiem notikumiem, atspoguļot iedzīvotāju, tautu attīstību un to savstarpējo mijiedarbību, kā arī kultūrvēsturiskās īpatnības.
Norvēģu vikingu ietekmes sfēras stiepās divos virzienos: uz Eiropas dienvidiem un uz rietumiem – Grenlandi un Ziemeļamerikas kontinentu. Senākais vēsturiski apstiprinātais vikingu karagājiens uz Rietumeiropu, kas atzīmēts „Anglosakšu hronikā”, ir norvēģu vikingu uzbrukums Sv. Kutberta klosterim Lindisfarnes salā, Britu salu ziemeļaustrumu salā, 793. gadā. Ap 815. gadu norvēģu vikings Hrafna – Floki, burājot no Farēru salām uz Norvēģiju, atklāja Islandi. 839. gadā norvēģu vikings Ulsters dibināja tagadējo Īrijas galvaspilsētu Dublinu. Pirmais norvēģu karalis bija Haralds Skaistmatis, kurš 872. gadā spēja apvienot norvēģu zemes. No Islandes izraidītais vikings Ēriks Rudais (Sarkanais) 982. gadā atklāja Grenlandi, un jau 986. gadā viņš atveda pirmos kolonistus. Piecus gadsimtus pirms K. Kolumba Ērika Rudā dēls Leifs Eiriksons sasniedza Ziemeļamerikas krastus. Vikingu laikmets beidzās 1066. gadā, kad tika nogalināts karalis Haralds III1.
Ap 13. gadsimtu Norvēģija sasniedza savas karalistes varenību pie Hokona IV, norvēģi paplašināja savus īpašumus Britu salās, Islandē, Grenlandē. Taču politiskie un ekonomiskie resursi nebija pietiekošā daudzumā, lai varētu saglabāt kontroli pār plašajām teritorijām. Norvēģijas varenība mazinājās 14.gs., kad 2/3 iedzīvotāju nomira no buboņu mēra. 1397. gadā Norvēģija apvienojās ar Dāniju, kuru sadarbība ilga 400 gadus. Norvēģi dibināja kokzāģētavas un eksportēja koksni, sāka iegūt dzelzi un izmantot kuģniecībā. Norvēģu vidējā šķira auga un palielinājās tās ietekme.
Pēc Napoleona sakāves, kuru atbalstīja Dānija – Norvēģija, tika parakstīts līgums, pēc kura Norvēģija tika atdota Zviedrijai. Norvēģija centās izmantot šo iespēju un pasludināja savu neatkarību. Tomēr norvēģu sacelšanās tika apspiesta un abas valsts dzīvoja pēc Zviedrijas likumiem, taču 1804. gadā pieņemtā Norvēģijas konstitūcija netika aizmirsta.…
